Awards

Showing 1-20 of 307 items.
ThumbnailTitleDescriptionCategoryCountryYearsAwarded worksAwarded persons
    
Annual Latvian Literary Award

Latvijas Literatūras gada balvu kopš 2000. gada vairākās kategorijās piešķir labākajiem latviešu daiļliteratūras darbiem un tulkojumiem. Tās piešķiršanu organizē Latvijas Rakstnieku savienība, kopš 2010. gada sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Literatūras centru un Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju. 

Kopš 2011. gada apbalvojums ieguvis nosaukumu LALIGABA. Šobrīd balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība, atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija.  

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2000316229
T balva

Alternatīvā literatūras balva dibināta 2017. gadā. Nepieciešamība pēc alternatīvas balvas radās daudziem nozares pārstāvjiem daloties pārdomās par LaLiGaBa nominantiem un to, ka dažreiz kāds nozīmīgs darbs paliek “aiz svītras”.

Balvas nosaukumu veido burts "T" un konkrētā gada skaitlis. Ar T apzīmē temperatūru, laika dimensiju, žestu valodā tā ir piga. Balvas ieguvējs saņēma T-kreklus (kurus rotāja balvas simols – tetovēta piga un vizuāli poētiski elementi). Balvas māksliniecisko noformējumu veidojusi Gundega Evelone. Balvas laureātam pašam būs jāizvēlas un jāapbalvo nākamais balvas T-2017 saņēmējs.

Balvas iesācēji cer, ka šo tradīciju izdosies turpināt un līdzīgi kā citās valstīs, ar spēcīgām literārām tradīcijām, arī Latvijā turpmāk līdzās oficiālām, lielām un mazākām balvām, kurās komisijas un žūrijas meklē labākos un zelta vidusceļus, būs balva, ko no sirds un bez lieka uzslāņojuma kolēģis piešķir kolēģim.

Pirmo T balvu saņēma Artis Ostups 2017. gadā par dzejoļu krājumu "Žesti" (2016).

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija201711
Dzejas dienu balva

Dzejas dienu balvas aizsākumi meklējami padomju laikā, kad katru septembri tika piešķirtas balvas labākajiem dzejas un atdzejas krājumiem.

Mūsdienās Dzejas dienu balva ir apbalvojums, ko ikgadējās Dzejas dienās septembrī piešķir labākajiem gada dzejas un atdzejas krājumiem. Balvu par labāko atdzejas krājumu piešķir kopš 2003. gada (balvu nepiešķīra 2011. gadā). No 1996. līdz 2009. gadam Dzejas dienu balvu piešķīra Latvijas Rakstnieku savienība, savukārt no 2010. līdz 2015. gadam balvas piešķiršanu pārņēma literārais žurnāls "Latvju Teksti", - grāmatas izvērtēja žurnāla redakcijas pārstāvji: Guntars Godiņš (galvenais redaktors), Liāna Langa (literatūras nodaļas redaktore), Kārlis Vērdiņš (kritikas nodaļas redaktors) un Jānis Ozoliņš (kritikas nodaļas redaktors). Dzejas dienu balvu katru gadu septembrī pasniedz par gada spilgtākajām oriģināldzejas un atdzejas grāmatām.

2016. gadā dzejas dienu balva netika piešķirta.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1996 - 20154150
Aspazijas prēmijaAspazijas prēmiju toreizējā padomju saimniecība «Zaļenieki» nodibināja 1990. gadā, kad Aspazijas bērnības zemē tika plaši atzīmēta dzejnieces 125. dzimšanas diena. Prēmiju piešķīra toreizējā Jelgavas rajona valsts saimniecība "Zaļenieki" gada labākajai dzejniecei vai literatūrzinātniecei. Par prēmijas pirmo laureāti kļuva literatūrzinātniece, Raiņa un Aspazijas dzīves un daiļrades pētniece Saulcerīte Viese. Sākumā prēmijas piešķirtas ik pēc diviem gadiem, par nākamajām to laureātēm kļuva dzejnieces Māra Zālīte un Māra Misiņa. 1993. gadā prēmiju piešķīra Raiņa un Aspazijas fonds, to saņēma rakstniece Gundega Repše. Laikiem un iespējām mainoties, tagad tiek ievērots piecu gadu cikls, atzīmējot Aspazijas apaļās gadskārtas. Vēlāk Aspazijas prēmiju piešķīrusi Jelgavas rajona Padome, prēmija piešķirta dzejniecei Annai Rancānei, bet par kopskaitā sesto laureāti 2005. gadā kļuva dzejniece un publiciste Anda Līce, kurai Aspazijas prēmija piešķirta par sievietes pasaules atspoguļojumu dzejā. Šobrīd prēmiju piešķir Jelgavas novada pašvaldība. Par 2010. gada prēmijas piešķiršanu Lilianai Štauerei lēma komisija, kuras sastāvā bija Dzintra Zimaiša, Zaļenieku pagasta pārvaldnieks Ojārs Briedis, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece un novada pašvaldību bibliotēku metodiskā darba vadītāja Dzintra Punga, Aspazijas dzimto māju «Daukšas» saimniece Madlēna Bratkus un Jelgavas novada Latviešu valodas un literatūras metodiskās apvienības vadītāja Elizabete Leite. (Informācija: http://news.lv/Zemgales_Zinas/2010/03/11/dzejniecei-aspazijai-145)Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199008
Aleksandra Pelēča literārā prēmija

Aleksandra Pelēča prēmija tika nodibināta ar Talsu Galvenās bibliotēkas iniciatīvu un Talsu pilsētas domes atbalstu 2000. gadā par godu viņa 80. dzimšanas dienai. Prēmiju piešķir ik pēc diviem gadiem (kopš 2014. gada – katru gadu) aprīlī – A. Pelēča dzimšanas dienas atceres laikā – par mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kuros atspoguļots ieguldījums A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā un kuri veltīti Talsu pilsētai un novadam.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija200085
Annas Dagdas prēmijaPēc dzejnieces Annas Dagdas nāves, izpildot viņas vēlēšanos atstātos uzkrājumus izmantot dzejas balvas finansēšanai, tika dibināts Annas Dagdas fonds, kas rūpējās gan par Dagdas literāro mantojumu, gan par balvas pretendentu izvērtēšanu, balvas piešķiršanu. Dzejas manuskriptu konkursā tika izskatīti iesniegtie manuskripti autora otrās oriģināldzejas grāmatas izdošanai. Konkursu izsludināja katru otro gadu. 2002. gadā konkursam "iesniegtie manuskripti diemžēl neatbilda mākslinieciskuma prasībām, bija orientēti galvenokārt uz izklaides patērētāju un pat nemēģināja pieslēgties literatūras estētiskajam universam" (Anda Kubuliņa, laikraksts "Latvija Amerikā", Nr. 10., 08.03.2003.), tāpēc konkursu izsludināja atkārtoti. Balvu piešķira no 1998. līdz 2011. gadam.Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1998 - 201155
Aleksandra Čaka balva

2001. gada 27. oktobrī, dzejnieka Aleksandra Čaka simtajā dzimšanas dienā, pirmo reizi tika piešķirtas viņa vārdā nosauktās balvas. Aleksandra Čaka balvas pasniedzēji un dibinātāji ir Rīgas Dome un Aleksandra Čaka biedrība. Aleksandra Čaka balva tiek pasniegta dzejnieka dzimšanas dienā 27. oktobrī reizi divos gados par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, kā arī Aleksandra Čaka radošā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tulkošanā. Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2001522
Olivereto balva dzejā ''Trubadūrs uz ēzeļa''Olivereto balva dzejā “Trubadūrs uz ēzeļa” (veltīta Jāņa Sudrabkalna piemiņai) tika iedibināta 2006. gadā, tās mērķis – celt dzejas kā vārda mākslas profesionālo kultūru. Balvu ik gadu piešķir par vienu mākslinieciski augstvērtīgu, iepriekš nepublicētu dzejoli, ko anonīmā konkursā izvēlas žūrija, kuras sastāvā ir dzejnieki un literatūras kritiķi. Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2006 - 200803
Egona Līva piemiņas balva ''Krasta ļaudis''

Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" pasniedz kopš 2011. gada. Balvas mērķis bija veicināt interesi par latviešu literatūras klasiķi Egonu Līvu un viņa literāro mantojumu un devumu jūrniecības popularizēšanā. Konkurss aktualizē latviešu autoru darbus un akcentē jaunāko devumu latviešu literatūrā. Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" organizē Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību, Liepājas Universitāti, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociāciju un Piejūras pilsētu literāro akadēmiju.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2011 - 20202023
Pastariņa prēmijaLiterāro balvu "Pastariņa prēmija" 1982. gadā iedibināja pēc zvejnieku kolhoza "Banga" priekšsēdētāja Miķeļa Lismenta un rakstnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvas. Sākotnēji to reizi divos gados piešķīra Talsu rajona zvejnieku kopsaimniecība "Banga" par labāko darbu bērnu literatūrā. Literārā prēmija, kas nodēvēta Ernesta Birznieka-Upīša grāmatas varoņa Pastariņa vārdā un atzīta par nozīmīgāko prēmiju bērnu literatūrā Latvijā, izveidota ar mērķi atbalstīt un veicināt latviešu autoru pievēršanos bērnu grāmatu rakstīšanai. Māksliniekiem prēmiju par skaistākajām ilustrācijām pasniedz kopš 1992. gada. Tradicionāli prēmiju pasniedz ik pēc diviem gadiem. Laureātus paziņo 6. aprīlī rakstnieka, Pastariņa tēla autora – Ernesta Birznieka-Upīša dzimšanas dienā. Darbus izvērtē Rojas novada domes un Latvijas Rakstnieku savienības veidota žūrija.Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija19821130
Sabiedrisko mediju balva "Kilograms kultūras"

Balvu "Kilograms kultūras" raidījums "100g kultūras" izveidoja 2011. gada sākumā. Kandidātu izvirzīšanas un vērtēšanas sistēmu veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas žurnālisti un citi LTV žurnālisti, kuri raidījumos atspoguļo kultūras notikumus Latvijā. Katru ceturksni nomināciju skaits ir atkarīgs no kultūras notikumiem, taču nepārsniedz astoņas nominācijas, kurās virza ne vairāk kā trīs notikumus. Uzvarētājus nosaka skatītāju balsojums. Tādējādi šī ir vienīgā balva, kas atspoguļo gan profesionāļu, gan mākslas un kultūras patērētāju viedokli. "Kultūras kilograms" balvas statueti veidojuši māksliniece Kristīne Jurjāne un tēlnieks Ivars Miķelsons.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2011 - 20203110
Ojāra Vācieša prēmija

Ojāra Vācieša prēmija dibināta 1984. gada maijā. To piešķīra Rīgas rajona agrofirma "Ādaži" par sabiedrisko procesu un laikmeta problēmu pārliecinošu atspoguļojumu dzejā, idejiski un mākslinieciski pilnskanīgu oriģināldzejas grāmatu bērniem un latviešu dzejas atdzejošanu un popularizēšanu citu tautu valodās. Sākotnēji tika iecerēts, ka prēmija tiks piešķirta ik pēc pieciem gadiem. Prēmija tika piešķirta 1984., 1988. un 1993. gadā.

2003. gadā Ādažu novada dome kopā ar Carnikavas novada domi atjaunoja O. Vācieša prēmiju, kopš 2011. gada prēmiju pasniedz Carnikavas novada dome. Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā pasniedz vienu reizi gadā par iepriekšējā literārajā gadā izdotu dzejoļu krājumu. Pretendentus prēmijas saņemšanai var izvirzīt grāmatu apgādi, laikrakstu un žurnālu redakcijas, kā arī kultūras institūcijas, valsts un sabiedriskas organizācijas. Prēmijas rīkotāji Carnikavas novada dome un Ojāra Vācieša muzejs. Tradicionāli prēmiju pasniedz Ojāra Vācieša dzimšanas dienā – 13. novembrī.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija19842230
Baltijas Asamblejas balvaBaltijas Asamblejas balva dibināta 1994. gadā nolūkā sekmēt literatūras, mākslas un zinātnes izcilāko sasniegumu popularizēšanu Baltijas valstīs. Balvu piešķir ik gadu triju valstu kopīga žūrija par devumu iepriekšējo trīs gadu laikā katram vienas Baltijas valsts literātam, māksliniekam vai zinātniekam. Baltijas Asamblejas balvu literatūrā piešķir romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo trīs gadu laikā. Baltijas Asamblejas balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme, tas rada nopietnu stimulu Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo trīs gadu laikā. Baltijas Asamblejas balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo trīs gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra vai kino mākslā. To var piešķirt arī režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo trīs gadu laikā. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija, Lietuva, Igaunija1994914
Dzintara Soduma balvaIzcilā latviešu rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma piemiņai veltīto Ikšķiles novada pašvaldības atzinību – Dzintara Soduma balvu – Ikšķiles novada pašvaldība nodibināja 2013. gadā, turpmāk ik gadu maija mēnesī piešķirot balvu par novatorisku sniegumu latviešu literatūrā dzejas, prozas, dramaturģijas un tulkojumu žanrā.Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija20131221
Pavasara balvaNo 1995. gada Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome – IBBY Latvijas nodaļa sāka piešķirt "Pavasara balvu". Padomē strādāja gan augstskolu pasniedzēji, gan skolotāji un mākslinieki. Balvu piešķirot, vērtēja gan saturu, gan māksliniecisko iekārtojumu. Līdzīgi kā Andersena balvai, arī Pavasara balvai tika veidots arī savs goda saraksts. Pavasara balva - mākslinieka Imanta Ancāna keramikas vāze. 2005. gadā "Pavasara balva" pārtapa par Jāņa Baltvilka balvu bērnu lieratūrā.Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1995 - 200435
Starptautiskā Jāņa Baltvilka balvaJāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā pasniegšana notiek kopš 2004. gada, kopš 2008. gada balvu piešķir arī vienam Baltijas jūras reģiona rakstniekam un viņa darba tulkotājam. Kopš 2015. gada tiek pasniegta VAS "Latvijas valsts meži" balva "Jaunaudze" par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Balvas uzdevums ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi – bērnu, kurš lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā. Baltvilka balvas mērķis ir palīdzēt latviešu bērnu literatūrai nonākt jaunā attīstības pakāpē, pievērst talantīgu rakstnieku un mākslinieku interesi bērnu grāmatām un rosināt bērnus un viņu vecākus izvēlēties augstvērtīgas grāmatas. Darbus apbalvo trīs nominācijās: par darbu rakstniecībā bērniem, par bērnu grāmatu ilustrēšanu, balva vienam starptautiskajam laureātam un viņa darba tulkotājam. Balvu pasniedz katru gadu Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā 24. jūlijā. Rīkotājs Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Starptautiska20042940
Autortiesību bezgalības balva

Autoru biedrības AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva dibināta 1999. gadā. Pirmo reizi to autoriem pasniedza Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības dienā 1999. gada 23. aprīlī.

Kopš 1999. gada šo balvu ik gadu saņem autori, kuru darbi iepriekšējā gadā izmantoti visvairāk un visdažādākajos veidos – publiski izpildīti, pārraidīti TV, radio, publicēti, reproducēti mehāniskajā ierakstā, kinofilmās, teātra izrādēs u.c. Laureāti tiek noteikti, izmantojot AKKA/LAA digitalizēto darbu izmantojuma uzskaites statistiku.

Balva ir piramīdas formas pulkstenis, kas ir atsauce uz laika ritējumu; tā skaldnes ar kopīgu virsotni liek domāt par autora darbu. Autortiesību bezgalības balva atgādina, ka darbs dzīvo pats savu dzīvi un nereti atdzimst gan jaunā vidē, gan citā veidolā, jo tā izmantojuma iespējas laika gaitā variējas un vairojas – gan tehnoloģiju, gan sabiedrības mainības dēļ. Lietojumā var atgriezties darbs, kurš radīts senāk, un tikpat labi daudzos veidos un medijos dzīvi var uzsākt arī pavisam jauni darbi. Autortiesību bezgalības balvu saņēmušo darbu krājums faktiski parāda, kādi autordarbi bijuši vajadzīgi sabiedrībai un sevi pierādījuši kā savdabīgi kultūrtelpas gravitācijas centri.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija19991438
Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca''Literārā balva “Sudraba tintnīca” tiek piešķirta par aizsāktām vai īstenotām idejām dzejā, prozā un tulkošanā, kas saistīts ar Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Starptautiska2008823
LZA Viļa Plūdoņa balva

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs un zinātnes popularizēšanā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņem LZA piemiņas medaļu un diplomu. Vilis PLŪDONIS (1874–1940) — izcils latviešu dzejnieks. Literatūrzinātnieks, dzejas antoloģiju un literatūras hrestomātiju sakārtotājs, publicists, tulkotājs, dramaturgs, skolotājs. Savā daiļradē īpaši izkopis balādes un poēmas žanru. Viens no lieliskākajiem latviešu dabas lirikas un bērnu dzejas meistariem. Guvis panākumus arī patriotiskās dzejas laukā (“Latvju himna”, “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” u.c.). Strādājis romantiskā simbolisma un intuitīvā ekspresionisma manierē.

LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē iedibināta ar LZA Senāta 1994. gada 22.novembra lēmumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu piešķir kopš 1996. gada.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1996610
LZA Raiņa balva

Jānis RAINIS (1865—1929) — latviešu dzejnieks, domātājs un sabiedrisks darbinieks. Beidzis Pēterburgas universitāti kā jurists (1888). Jaunstrāvnieks, laikraksta “Dienas Lapa” redaktors. Par cara režīma kritiku izsūtīts uz Pleskavu, vēlāk Slobodsku. Cietumos un trimdā izveidojies par dzejnieku un izcilu tulkotāju (J. V. Gētes “Fausts”). Pirmais 20.gs. noskaņu izteicējs dzejoļu krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), pacēla latviešu dzeju jaunā kvalitātē (“Gals un sākums”). Aktīvs 1905. gada ideju paudējs (“Vētras sēja”, “Uguns un nakts”). Raiņa monumentālā dramaturģija spēcīgi ietekmēja latviešu skatuves mākslas attīstību (“Pūt, vējiņi”, “Jāzeps un viņa brāļi”, “Spēlēju, dancoju” u.c.). Ar dramatisko poēmu “Daugava” un citiem darbiem Rainis izkopa Latvijas valsts ideju, apliecināja latviešu tautas centienus pēc valstiskuma, sabiedrības ideāla, progresa. Šveices trimda (1905—1920) deva impulsus Raiņa darbībai neatkarīgajā Latvijā — Satversmes sapulcē, trijās Saeimās, Nacionālā teātra direktora, izglītības ministra (1926—1927) darbā. Rainis atbalstīja Zinātņu akadēmijas veidošanas ideju. Plašs filozofisks, humānistisks pasaules skatījums, brīvība no jebkāda šovinisma, nacionālās norobežotības un visdziļākā cieņa pret savas un citu tautu identitāti — Jāņa Raiņa, dzejnieka un domātāja, lieluma pamats un nezūdamība.

LZA Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā iedibināta ar LZA Senāta 1998. gada 22. septembra lēmumu. LZA Senāts uzskata, ka Raiņa balva prestiža ziņā ir nākamā pēc LZA Lielās medaļas.

LZA Raiņa balvas laureāti ir tēlnieks I. Ranka (1998), dzejnieks I.Ziedonis (2001).

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199814
Showing 1-20 of 307 items.