| Jāņa Bieriņa piemiņas fonda balva | Balva tiek piešķirta katru gadu kopš 1997. gada. Pēc ilggadējā žurnāla "Jaunā Gaita" atbildīgā redaktora vietnieka vēlēšanās nodibināts Jāņa Bieriņa piemiņas fonds, lai veicinātu latviešu kultūras pastāvēšanu un veidošanos ārpus Latvijas. Fonds ik gadu 15. janvārī — Jāņa Bieriņa dzimšanas dienā — piešķir balvu vismaz 1000 dolāru vērtībā kādam trimdas latviešu kultūras darbiniekam vai trimdas kultūras organizācijai par paveikto darbu vai uzsāktu projektu latviešu valodas pētniecībā, žurnālistikā, literatūrā, teātra mākslā, mūzikā vai tamlīdzīgi. | Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– ) | Kanāda | 1997 - 2018 | 0 | 8 |
| Andra Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fonda balva | Lai atbalstītu mūzikas un dzejas jaunradi, kā arī indivīdus, kuru pašaizliedzīgie darbi ietekmē un veicina latviešu mūzikas un dzejas jaunradi PBLA valde un PBLA Kultūras fonda padome izveidojusi ASV latviešu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Andŗa Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fondu. Sadarbojoties ar PBLA Kultūras fondu, Andŗa Ritmaņa balva tiks pasniegta reizi gadā, vai ik pa diviem gadiem, PBLA Kultūras fonda komitejai kopīgi ar Ritmaņu ģimeni, izvēloties attiecīgā gada laureātu. Balva dos iespēju vai nu pasūtināt jaunu skaņdarbu, dziesmu, dzejas krājumu, u.c., vai, kā pateicību par laureāta pašaizliedzīgo darbu, veicinot un popularizējot latviešu dziesmas un dzejas jaunradi, to mācot, vai pasniedzot. Balvas apjomu, kas var būt mainīgs no gada uz gadu, noteiks PBLA KF komiteja. Līdzekļus fonda pamatkapitālam veido Andra Ritmaņa novēlējums, viņa ģimenes un daudzu pazīstamu ASV latviešu kultūras un sabiedrisko darbinieku ziedojumi. Avots: pbla.lv | Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– ) | | 2019 | 0 | 1 |
| Egona Līva prēmija | Liepājas zvejnieku saimniecības "Kursa" iedibināta prēmija. Saņēmēja – rakstnieka Egona Līva atraitne Edīte Gūtmane. | Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991) | Latvija | 1990 | 0 | 1 |
| Eiropas Pilsoņu balva | | Ārzemju apbalvojumi | | | 0 | 1 |
| Beļģijas Leopolda ordenis | | Ārzemju apbalvojumi | Beļģija | | 0 | 1 |
| Medaļa "Par Ļeņingradas aizstāvēšanu" | Medaļa "Par Ļeņingradas aizsardzību" – PSRS valsts apbalvojums Ļeņingradas pilsētas aizstāvju apbalvošanai. Ieviesta 1942. gada 22. decembrī, kļūstot par vienu no pirmajām padomju kara medaļām (vienlaikus ar medaļām "Par Odesas aizsardzību", "Par Sevastopoles aizsardzību" un "Par Staļingradas aizsardzību"). | PSRS apbalvojumi | PSRS | 1942 - 1943 | 0 | 1 |
| Tēvijas Kara ordenis | Tēvijas Kara ordenis (krievu: Орден Отечественной войны) bija Padomju Savienības kara ordenis, ko piešķīra Sarkanās armijas, Kara flotes, NKVD un partizānu vienībās dienošajiem par varonību, izturību, nelokāmību un vīrišķību, kas izrādīta kaujas laikā, kā arī karavīriem, kas ar savām darbībām sekmējuši kaujas operāciju veikšanu Lielā Tēvijas kara laikā. Ar šo ordeni tika apbalvoti vairāk kā 9,1 miljons cilvēku. Nodibināts 1942. gada 20. maijā ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu. Vēlāk tika veiktas izmaiņas ordeņa aprakstā 1943. gada 19. jūnijā un ordeņa statusā 1947. gada 16. decembrī. Ordenim bija divas pakāpes, no kurām 1. pakāpe bija augstākā. Piešķiršanas noteikumus regulēja PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrēta noteikumi. Ordeni piešķīra, piemēram, tiem, kuri notriekuši noteiktu skaitu ienaidnieku lidmašīnu, personīgi iznīcinājuši 2-3 tankus, ieņēmuši pretinieka karakuģi, pirmie ielauzušies ierakumos vai blindāžā, iznīcinājuši pretinieka garnizonu utt. Pēc kara ar šo ordeni apbalvoja arī ārzemju pilsoņus. Tēvijas Kara ordeni pārtrauca piešķirt sešdesmitajos gados, bet 1985. gadā tas tika atjaunots par godu 40. gadiem kopš Otrā pasaules kara beigām. Līdz ar PSRS sabrukumu ordenis beidza pastāvēt. Lielā Tēvijas kara I pakāpes ordeņa zvaigzne ir pārklāta ar rubīnsarkanu emalju, tai ir starveida zelta pamatne, centrā — zelta sirpis un āmurs. Lielā Tēvijas kara II pakāpes ordenim ir sudraba stari un apzeltītas tās daļas, kas nav emaljētas. | PSRS apbalvojumi | PSRS | 1942 - 1991 | 0 | 5 |
| Medaļa "Par izcilu darbu" | | PSRS apbalvojumi | | 1938 | 0 | 1 |
| Medaļa "Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941–1945" | | PSRS apbalvojumi | | | 0 | 2 |
| Vispasaules Miera padomes piemiņas medaļa | | PSRS apbalvojumi | | | 0 | 1 |
| VDR medaļa "Cīnītājiem pret fašismu (1933–1945)" | | PSRS apbalvojumi | | | 0 | 1 |
| Padomju Savienības Miera aizstāvēšanas komitejas goda medaļa "Miera cīnītājam" | | PSRS apbalvojumi | | | 0 | 1 |
| Ungārijas Miera padomes goda medaļa | | PSRS apbalvojumi | | | 0 | 1 |
| VDR Miera padomes medaļa par miera kustības stiprināšanu starp tautām | | PSRS apbalvojumi | | | 0 | 1 |
| LPSR Augstākās Padomes Prezidija atzinības raksts | | Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991) | | | 0 | 3 |
| Medaļa "Darba veterāns" | | PSRS apbalvojumi | | | 0 | 2 |
| Igaunijas PSR Augstākās Padomes Prezidija atzinības raksts | | PSRS apbalvojumi | Igaunija | | 0 | 1 |
| Igaunijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks | | PSRS apbalvojumi | Igaunija | | 0 | 1 |
| Paula Stradiņa balva | Pauls Stradiņš (17.01.1896.-14.08.1958.) bija izcils latviešu ķirurgs, onkologs un medicīnas vēsturnieks. Viņa vārdā nosauktā balva tiek piešķirta medicīnas zinātnē un tās vēsturē vai par ievērojamu zinātnisku veikumu praktiskajā ārstniecībā. Paula Stradiņa balva turpina Medicīnas vēstures muzeja 1983. gadā iedibinātās Paula Stradiņa balvas tradīcijas. Kopš 1991. gada 14. novembra balvu piešķir kopīgi LZA un MVM, kopš 2014. gada arī ar RSU. | Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– ) | Latvija | 1983 | 0 | 1 |
| Aizsargu Nopelnu krusts | Aizsargu Nopelnu krusts bija Latvijas aizsargu organizācijas augstākā goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par varonību, vai izcilu darbību aizsargu organizēšanā un apmācībā. Goda zīme "Aizsargu Nopelnu krusts" tika nodibināta 1927. gadā. Mērķis bija godināt tos cilvēkus, kas veikuši pašaizliedzīgu darbu valsts iekšējā miera un kārtības uzturēšanā. Goda zīmi piešķiršanu izlēma aizsargu valde, kura sastāvēja no aizsargu priekšnieka un pa vienam vēlētam aizsargu priekšstāvim no Latvijas novadiem. Piešķiršanu bija jāakceptē Iekšlietu ministram. Ar Aizsargu Nopelnu krustu varēja apbalvot arī valsts amatpersonas, karavīrus un ārzemniekus. Goda zīme bija: balts, emaljēts krusts ar zelta malām, kurš bija uz ozollapu vainaga fona. Vidū rombs ar sarkanu fonu, kurā roka, kas satvērusi zobenu. Lenta sarkan—balt—zelta krāsās. Goda zīme bija jānēsā svētkos un svinīgos pasākumos. Izskata autors bija mākslinieks Kasparons. Reizē ar šo goda zīmi tika nodibināta arī Aizsargu medaļa Par uzcītību. Tika pasniegts līdz 1939. gada 20. martam. | Apbalvojumi Latvijas Republikā (1918–1940) | Latvija | 1927 - 1939 | 0 | 6 |