Apbalvojumi

ALAs Kultūras fonds darbojas Amerikas latviešu apvienības paspārnē kopš 1951. gada.

Rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Birutas Senkēvičas-Ziemanes dzimšanas dienas 100. gadu atceres laikā 2001. gadā tika izsludināta "Latviešu literatūras darbu sacensība atsevišķi prozā un dzejā darbiem, kas radīti vai izdoti grāmatā 2001. gadā Latvijā vai ārzemēs". Darbiem bija jābūt apjomīgiem, atspoguļojot latviešu nacionālās un garīgās vērtības, kas Ziemaņu ģimeni vadījušas trimdas gados: garīgais stiprums, nemainīga nacionālā stāja un nerimtīgi centieni latviešu tautas un valsts labad, saglabājot un atgūstot brīvību. Balvas – 1. vietai 4000 Kanādas dolāru, otrai 2500 Kanādas dolāru, papildbalvas 500 Kanādas dolāru apmērā – katrā kategorijā tika piešķirtas 2002. gadā.

Ikgadēja balva Ročesteras (ASV) māksliniekam vai radošai personībai.

Gadskārtēja prēmija, ko piešķīrusi laikraksta "Literatūra un Māksla" redakcija.

Ikgadējs konkurss par labāko daiļliteratūras tulkojumu no PSRS tautu valodām, rezultāti paziņoti literatūras mēnešrakstā "Karogs".

Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. To pasniedza Latvijas brīvības cīņu veterāniem, un ārzemju valstsvīriem, diplomātiskā protokola ietvaros. Kopā tika pasniegti 2146 LKO, no tiem 11 I šķiras, 61 II šķiras un 2074 III šķiras ordeņi. 322 ordeņi tika izsniegti ārzemniekiem.

Par Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) dibināšanas dienu simboliski uzskata 1919. gada 11. novembri. LKO likumu Satversmes sapulce apstiprināja 1920. gada 18. septembrī. Likums noteica, ka ordeni, kas dalās 3 šķirās, var piešķirt ikvienam Latvijas armijas karavīram, neskatoties uz dienesta stāvokli, kas savu pienākumu pret valsti izpildījis ar ārkārtīgi grūtiem varoņa darbiem un kas, nicinādams nāves briesmas, pašaizliedzīgi devies briesmās un veicis izcilu varoņdarbu, dodams valstij acīmredzamu labumu kauju laukā.

LKO piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.

Nacionālais lugu konkurss aizsākts 2004. gadā kā apjomīgākais lugu konkursu Latvijas vēsturē, pirmo reizi vienā konkursā apvienojot četrus konkursus – pilna apjoma lugu, jaunatnei domāto lugu, bērnu lugu un viencēlienu konkursu. Konkursa uzdevums: apzināt situāciju mūsdienu dramaturģijā, kā arī izveidot lugu piedāvājumu profesionālo, amatieru, skolu teātru repertuāram tuvākajiem gadiem.

Pirmā konkursa uzvarētājus sveica kultūras ministre Helēna Demakova, Teātra padomes priekšsēdētājs, Kultūras akadēmijas rektors un konkursa idejas autors Jāņa Siliņš, konkursa žūrijas priekšsēdētājs, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdis, dramaturgs Jānis Jurkāns un Nacionālā lugu konkursa projekta vadītājs un žūrijas loceklis Dainis Grīnvalds.

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa bija Latvijas piemiņas medaļa, kas veltīta Latvijas Brīvības cīņu desmit gadu jubilejai.

1928. gada 12. jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļas izveidi.

Medaļas radīšanas mērķi bija atzīmēt desmito gadadienu kopš Latvijas brīvības cīņu sākuma, uzturētu tautas atmiņā vēsturiskos notikumus, atzīmētu karavīru un citu personu dalību šajās cīņas un godinātu tos ārvalstu karavīrus, kuri piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās, bet nav apbalvojami ar Lāčplēša kara vai Triju zvaigžņu ordeni. Medaļas piešķiršanai bija nepieciešams Kara ministra atzinums.

Aizsargu medaļa "Par uzcītību" bija Latvijas aizsargu goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par ilggadīgu kārtīgu dienesta pienākumu pildīšanu organizācijā. Ar aizsargu medaļu “Par uzcītību” varēja apbalvot arī personas, kuras sekmējušas aizsargu mērķus un darbību.

Goda zīme tika nodibināta 1927. gadā. Goda zīmju piešķiršanu izlēma Aizsargu valde, kura sastāvēja no aizsargu priekšnieka un pa vienam vēlētam aizsargu priekšstāvim no Latvijas novadiem. Lēmumu par medaļas piešķiršanu apstiprināja Iekšlietu ministrs.

Medaļas priekšpusē bija attēlota saule, kurai priekšā bija pacelta roka ar zobenu tajā, ozollapas un trīs zvaigznes, bet aizmugurē - savītas ozollapas ar zīli un uzraksts "PAR CENTĪBU". Medaļas dizaina autors – mākslinieks Kasparsons.

Šī bija viena no divām aizsargu goda zīmēm. Reizē ar šo apbalvojumu tika nodibināts arī Aizsargu Nopelnu krusts.

Nikodema Rancāna balvas izcilākajiem Latgales reģiona pedagogiem. Konkursa mērķis – ir stiprināt pedagoga profesijas prestižu un atpazīstamību sabiedrībā, godinot izcilu veikumu pedagoģiskajā darbībā un veicinot latgalisko kultūras tradīciju ieaudzināšanu jaunajā paaudzē. Nikodema Rancāna konkursa balvu ir iedibinājusi Latgaliešu kultūras biedrība un konkursa rīkošanu īsteno kopā ar sadarbības partneriem.