Apbalvojumi

Zenta MAURIŅA (1897—1978) — literatūrzinātniece, kultūrfilozofe, rakstniece, iecienīta lektore, viena no spožākajām un traģiskākajām personībām Latvijas kultūrvēsturē. Beigusi Latvijas Universitāti (1927), pirmā sieviete, kas Latvijā aizstāvējusi filoloģijas doktores disertāciju (“Friča Bārdas pasaules uzskats”, 1938). Rakstījusi filozofiskas esejas un kultūrvēsturiskus apcerējumus par latviešu un citu tautu izcilām personībām — F. Dostojevski, J. Raini, A. Brigaderi, A. Čehovu, R. Rolānu un daudziem citiem. Ievērojamākās Latvijā sarakstītās grāmatas: “Jānis Poruks un romantisms” (1929), “Dostojevskis, viņa personība, mūžs un pasaules uzskats” (1931), eseju krājumi “Pārdomas un ieceres” (1934) un “Saules meklētāji” (1938), romāns “Dzīves vilcienā” u.c. Trimdā Vācijā un Zviedrijā (kopš 1944) turpināja literāro un zinātnisko darbību. Pēdējā grāmata “Manas saknes ir debesīs” iznāca pēc rakstnieces nāves. Bijusi viesdocente Upsalas universitātē, lasījusi lekcijas Rietumvācijas un Šveices universitātēs. Viņai piešķirts profesores nosaukums komparatīvajā literatūrzinātnē (1977). Apbalvota ar K. Adenauera balvu.

LZA Zentas Mauriņas balva jaunajiem zinātniekiem par labāko darbu literatūrzinātnē un filozofijā iedibināta ar LZA Senāta 1999. gada 5.janvāra lēmumu.

LZA Zentas Mauriņas balva 1999. gadā piešķirta Z. Šiliņai (Kultūras akadēmija), 2001.gadā - I.Zepai (LU). Balvas laureātu vidū ir literatūrzinātnieki Rimands Ceplis, Pauls Daija, Austra Gaigala, Helena Akatova u.c.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir LZA augstākā atzinības zīme, ko piešķir Latvijas un ārzemju zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Medaļa atlieta bronzā, aversā attēlots LZA ģerbonis ar uzrakstu "Academica Scientiarum Latviensis", bet reversā iegravēts apbalvotā vārds, uzvārds un piešķiršanas datums.

Kino balva "Lielais Kristaps" ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, kas dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. Iedibināts 1977. gadā kā ikgadēja labākās filmas apbalvošana, 1989. gadā tas kļuva par kinofestivālu. Kopš 2001. gada festivāls tika rīkots ik pēc diviem gadiem, taču no 2014. gada tas notiek katru gadu un to rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība. Par Lielo Kristapu sauc arī festivālā piešķirto augstāko Latvijas kino apbalvojumu — Lielā Kristapa statueti.

Sākotnēji festivāla galvenā balva — Lielā Kristapa statuete bija darināta no koka un paredzēta kā ceļojošā balva, bet vēlāk balvas palika laureātu īpašumā. Pavisam kopā izgatavotās 3 koka statuetes kopš 1998. gada glabājas kino muzejā, bet laureāti tiek apbalvoti ar bronzas figūriņām. 2012. gadā par godu festivāla 25 gadu jubilejai tika pasniegtas balvas ar stilizētu Lielā Kristapa siluetu.

Sabiedriskās saskaņas balvu "Sorosa fonds - Latvija" iedibināja 1994. gadā, lai veicinātu starpnacionālo attiecību uzlabošanos, sabiedrības integrāciju un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanos.

Balvai tiek izvirzītas personas, kurām ir īpaši nopelni Latvijas nacionālo un etnisko grupu tuvināšanā, veselīgas starpnacionālās vides veidošanā un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanā.

Kopš 1994. gada balvas ieguvuši žurnāliste Tatjana Zendersone, dzejnieks Uldis Bērziņš, akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejniece Ludmila Azarova, basketboliste Uljana Semjonova, dzejnieks Leons Briedis, atdzejotājs Knuts Skujenieks, vairāki izglītības darbinieki un citi. 1999. gadā balvu saņēma Naturalizācijas pārvaldes direktore Eiženija Aldermane, mūziķis Gidons Krēmers un Latvijas Universitātes Filosofijas un socioloģijas institūta pētnieku grupa – Ilga Apine, Leo Dribins, Elmārs Vēbers un Vladislavs Volkovs.

1937. gada 12. maijā Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma un valsts prezidents izsludināja likumu par Tēvzemes balvu, ko piešķīra "kā valsts atzinību un pateicību par izciliem nopelniem tautas un valsts labā, par atsevišķiem ievērojamiem darbiem, kā arī par nopelniem ilgākas darbības laikā zinātnes, mākslas, rakstniecības, celtniecības, saimniecības, audzināšanas, sabiedriskā, valsts aizsardzības un politiskā laukā". Saskaņā ar likumu vienā gadā varēja piešķirt ne vairāk kā sešas balvas – ne mazākas par 3000 latu katru. Piešķirtās Tēvzemes balvas izsniedza 15. maijā. Likums par Tēvzemes balvu noteica, ka naudas prēmiju izsniedz kopā ar diplomu un krūšu nozīmi. Tēvzemes balvas fondu pārvaldīja Tēvzemes balvas fonda dome. Domes priekšsēdētājs bija valsts prezidents, bet locekļi – izglītības ministrs, sabiedrisko lietu ministrs, Latvijas Universitātes, Konservatorijas un Mākslas akadēmijas rektori un valsts prezidenta iecelta persona, kas vienlaikus bija priekšsēdētāja vietnieks. Apbalvojumu piešķiršanu ierosināja valsts prezidents, Domes locekļi, Ministru kabineta locekļi, valsts kontrolieris, Latvijas Universitātes, Konservatorijas un Mākslas akadēmijas prorektori, dekāni, štata profesori, Latvijas Universitātes goda biedri un goda doktori, Nacionālās celtniecības komitejas priekšsēdētājs, Vēstures institūta direktors, Rīgas pilsētas galva, kameru priekšēdētāji, Latvijas Nacionālās operas un Nacionālā teātra direktori, Latvijas Preses biedrība, Latvijas Banka, Latvijas Zemes banka, Latvijas Hipotēku banka un Latvijas Kredītbanka.

Triju Zvaigžņu ordenis ar devīzi "Per aspera ad astra" ("Caur ciešanām uz zvaigznēm") dibināts 1924. gada 25. martā par piemiņu Latvijas valsts dzimšanai 1918. gada 18. novembrī. Ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes. Ordeni un goda zīmi piešķīra Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem par nopelniem Tēvijas labā, kas varēja izpausties valsts, sabiedriskā, kultūras vai saimnieciskā darbā. Apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni ierosināja valsts prezidents, ministru prezidents, ministri un Ordeņa domes locekļi. Ordeņa domē ietilpa valsts prezidents (priekšsēdētājs), ministru prezidents, trīs Saeimas locekļi un divi ordeņa lielkrusta komandieri. Pirmie četri Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri bija J. Čakste, Z. A. Meierovics, J. Rainis un K. Ulmanis.

Ordenis Atzinības krusts (Croix de la Reconnaisssance) ar devīzi "Pour les honnetes gens" ("Godaprāta ļaudīm") dibināts 1710. gadā Liepājā un atjaunots 1938. gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem. Tā dibināšana saistīta ar Ketleru dzimtas pēdējo atvasi Frīdrihu Vilhelmu (1692–1711). Sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, viņš no Vācijas atgriezās hercogistē, lai kļūtu par hercogu. Dienā, kad jaunais hercogs nonāca uz hercogistes zemes, – 1710. gada 13. maijā, viņš paziņoja par jauna ordeņa – Atzinības krusta nodibināšanu un pirmajiem tā kavalieriem. Ordenis pastāvēja nedaudz vairāk par gadu, jo hercogs, atgriežoties hercogistē pēc precībām, kas notika Pēterburgā ar Pētera I brāļameitu Annu Ivanovnu, ceļā nomira. 1938. gadā atjaunotais Atzinības krusts tika piešķirts par izcilu Tēvzemes mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedriskajā un kultūras darbā.

Viestura ordenis ar devīzi "Confortamini et pugnate" ("Esiet stipri un cīnieties") dibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Ordenim ir piecas šķiras un trīs pakāpju goda zīmes, ko piešķīra par nopelniem valsts bruņoto spēku audzināšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežu sargāšanā un valsts stipruma apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, gatavojot tos modrai kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizstāvēšanai. Apbalvošanu ar Viestura ordeni ierosināja Ordeņa kapitulā valsts prezidents, ministru prezidents, ministri, kā arī kapitula locekļi.

Prēmija piešķirta par zinātniskiem darbiem Latvijas dabas un kultūras pētīšanas laukā. Tā piešķirta no 1926. gada līdz 1940. gadam katru gadu Krišjāņa Barona nāves dienā – 8. martā. Līdzekļi ņemti no Izglītības ministrijas prēmiju fonda.

Annas Brigaderes 1933. gadā testamentāri dibināta prēmija. Saskaņā ar rakstnieces novēlējumu tā piešķirama literatūrā labākajam nacionāli idejiskam darbam pēdējo triju gadu laikā. Pirmoreiz prēmija piešķirta 1937. gadā.

Trimdas Tautas balva ir augstākā atzinība, ko par mūža nopelniem sāk piešķirt 1949. gadā no pašu latviešu saziedotajiem līdzekļiem. No 1963. gada tā ir Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Tautas balva – goda diploms un naudas prēmija. Šo balvu piešķir par izciliem nopelniem mākslas, zinātnes, kultūras un sabiedriskās darbības laukā. To piešķir Latvijas valsts svētku – 18. novembra – priekšvakarā.