Apbalvojumi

Kārlis Goppers (1876–1941) – ģenerālis, Latvijas skautu prezidents, piedalījies strēlnieku kaujās, bijis Vidzemes diviziona komandieris, Rīgas garnizona priekšnieks, 1941. gadā čekistu nošauts. 

Kārļa Goppera fonds dibināts 1947. gadā latviešu skautu vadītāju sanāksmē Hanavā (Vācija), pēc tam fonds savu darbu turpināja ASV.

Balvu piešķir par literatūras un tēlotājmākslas darbiem, arī mūzikas nozarē un vispārīgā nozare par darbiem iepriekšējā gadā, kuri ir nozīmīgi jaunatnes nacionālajā audzināšanā. Atsevišķos gados balva attiecīgajā nozarē varēja arī nepiešķirt, ja tika lemts, ka neviens no iesniegtajiem neatbilst balvas kritērijiem; atsevišķos gados tika piešķirtas arī atzinības balvas.

Fondam var pieteikt savus darbus vērtēšanai visi latviešu autori literatūras, tēlotāju mākslu un mūzikas nozarēs. Katram godalgošanas periodam fonds izrauga katrā nozarē 5 locekļu komisiju, kurā 3 locekļus no latviešu skautu darbinieku vidus deleģē fonda valde, bet 2 locekļus pieaicina no nozares lietpratēju vidus.

Laureāti tika paziņoti 2. aprīlī – K. Goppera dzimšanas dienā. Balvas apjoms no  $500 līdz $1000; darbus vērtēja izveidota komisija.

Pirmais Goppera balvas ieguvējs bija rakstnieks Jānis Širmanis, līdzekļu trūkuma dēļ un pateicoties ziedošanas akcijai, balvas piešķiršana tika atjaunota ASV 1962. gadā un 1963. gadā pēc ilgāka pārtraukumā literatūrā balva tika piešķirta rakstniekam Kārlim Ķezberam (1963).

20. gs. 80. gadu sākumā balva, galvenokārt finansiālu iemeslu dēļ, netika piešķirta.

Jāņa Jaunsudrabiņa fonds dibināts 1962. gadā, tika izstrādāti arī fonda darbības statūti, kas noteica, ka fonda goda biedri ir tie, kas ziedojuši fondam vismaz $25 gadā, bet fonda atbalstītāji ir visi, kas ziedo fondam.

Atzīmējot rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa 85. dzimšanas dienu 1962. gada 25. augustā, pie žurnāla "Jaunā Gaita" nodibināta Jāņa Jaunsudrabiņa balva. Balva mērķis bija rosināt un veicināt jaunu prozas darbu rašanos. Balvas dibināšanai piekrišanu devis arī rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, solot arī finansiāli atbalstīt šo ieceri, diemžēl 1962. gada 28 augustā rakstnieks aizgāja mūžībā.
Balvas ierosinātājs bija rakstnieks, ārsts Kārlis Zvejnieks. Balvas finansiālais fonds veidojās no ziedojumiem, dažādu literāro sarīkojumu ienākumiem u. tml. (informācija: Laiks, 1962, 25. aug.)

1963. gada 19. oktobrī  Toronto Trešā Jaunās gaitas literārā kokteiļa sarīkojuma laikā, kuru vadīja Velta Toma, tika paziņota un pirmoreiz pasniegta Jāņa Jaunsudrabiņa balva. Pirmo Jāņa Jaunsudrabiņa balvu saņēma rakstniece Ilze Šķipsna par īsprozas grāmatu "Vēju stabules" (1961). Pēc tam šo balvu saņēmuši: Margarita Kovaļevska (1965), Andrejs Irbe (1967), Benita Veisberga (1969), Jānis Gorsvāns un Eglons Spēks (1971), Arturs Baumanis un Laima Kalniņa (1977), Indra Gubiņa (1979), Astrīde Ivaska (1982). Zinta Aistara un Margita Gūtmane (1984), Jānis Klīdzējs (1987), Aina Zemdega (1989), Erna Ķikure (1991).

Balvas apmērs bija $ 500 līdz $ 1000. Balvu piešķīra reizi divos gados par labāko iepriekšējā gadā publicēto jaunās paaudzes autora prozas grāmatu vai publicēšanai gatavu manuskriptu, kas ienes jaunas satura, stila vai formas vērtības latviešu literatūrā. Iesūtītos darbus vērtēja komisija, kuras sastāvs bija mainīgs, tomēr, ja vērtēšanas komisijas uzskatīja, ka nav neviena godalgošanas vērta darba, prēmija netika piešķirta. Pirmais tāds pārrāvums bija pēc 1971. gada, pēc tam balva piešķirta tikai 1977. gadā, balvu nepiešķīra arī 1981. gadā, pēc tam 1984. gadā. 

Dzejnieka, literatūras kritiķa, žurnālista Ērika Raistera (1905–1967) fonds dibināts 1970. gada novembrī Ņujorkā. Sākotnēji tas darbojās pie Latviešu preses biedrības, bet ar laiku kļuva autonoms ar savu vēlētu valdi.
Tā mērķis, uzsākot darbību, bija rūpēties par Ērika Raistera literārā mantojuma publicēšanu, kā rezultātā tika izdotas divas grāmatas "Kad mēs jauni bijām" (1972) un "Es Rīgu sirdī jūtu" (1973) un sarīkoti vairāki sarīkojumi, atzīmējot dzejnieka piemiņu, 1974. gadā fonda valde lēma paplašināt fonda darbību un piešķirt godalgu divos darbības virzienos, kuros darbojies Ēriks Raisters  - žurnālistikā un  literatūrā. 

Fonda līdzekļus veido ziedojumi, organizāciju iemaksas, ziedojumi, biedra naudas vai sarīkojumu ienākumu atlikumi, to vada vēlēta valde.

Pirmais Ērika Raistera piemiņas fonda priekšnieks bija rakstnieks Henrijs Moors, vicepriekšsēdis Dr. Jānis Kļaviņš, sekretārs Viktors Neimanis, kasieris Kārlis Pētersons, valdes locekļi: Jānis Kadilis, Nikolajs Kalniņš, Kārlis Rabācs un Gunars Saliņš. Piederīgo pārstāve Elvira Raistere. Revīzijas komisijā Rita Gāle, Aina Kraujiete un Fridrihs Milts.

Kopš 1975. gada Ērikas Raistera piemiņas fonds piešķir Ērika Raistera piemiņas fonda balvu. Tā tiek piešķirta reizi gadā un svinīgi arī pasniegta sarīkojuma laikā, sākuma gados Daugavas Vanagu namā Broksā, Ņujorkā, vēlākos gados latviešu īpašumā Priedaine, Ņudžersijā.

Par pirmo Ērika Raistera piemiņas fonda balvas ieguvēju 1974. gadā kļuva Uldis Ģērmanis un balvu pasniedza 1975. gada 5. janvārī fonda rīkotā sarīkojumā.

Klāva Elsberga prēmija ir literārs apbalvojums, ko piešķīra par gada labāko debiju dzejā un atdzejā. Prēmiju pēc dzejnieka Klāva Elsberga (1959-1987) traģiskās nāves 1987. gadā nodibina Latvijas Rakstnieku savienība. Prēmijas piešķiršanas žūrijā gan K. Elsberga ģimenes locekļi, gan dzejnieki, gan arī iepriekšējo gadu prēmijas laureāti. Prēmiju piešķir ik gadu par gada laikā publicēto izcilāko jaunā rakstnieka darbu dzejā, prozā, dramaturģijā, literatūrkritikā vai tulkošanā. Pirmos piecus gadus prēmiju veido naudas balva, savukārt vēlāk prēmijai tika pievienota iespēja izdot konkursam iesniegto manuskrptu kādā apgādā. 1992. un 1993. gadā prēmiju nepiešķīra.