Apbalvojumi

Tiek rādīti ieraksti 61-80 no 306.
sīkattēlsNosaukumsAprakstsKategorijaValstsGadiApbalvotie darbiApbalvotās personas
    
Krišjāņa Valdemāra prēmijaK. Valdemāra – mūsu tautas atmodas laika izcilā sabiedriskā darbinieka un apgaismotāja – prēmija pirmo reizi piešķirta 1989. gadā. To nodibināja Latvijas Valsts izdevniecība, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komiteja, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinību biedrība.Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991)Latvija198900
Eduarda Veidenbauma literārā prēmijaPrēmija dibināta 1967. gadā uz dzejnieka E. Veidenbauma simtgadi. Kopš 1968. gada prēmiju piešķir Cēsu rajona E. Veidenbauma kopsaimniecība reizi divos gados par spilgtu lauku dzīves atspoguļojumu literatūrā. Laureāts tiek paziņots 3. oktobrī – E. Veidenbauma dzimšanas dienā.Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991)Latvija19671220
VEF literārā prēmijaPrēmija pirmo reizi piešķirta 1986. gadā. To piešķir ražošanas apvienība VEF par darba cilvēka dzīves atspoguļojumu literatūrā. Prēmiju piešķir ik pēc pieciem gadiem – VEF dibināšanas dienā 29. aprīlī.Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991)Latvija198601
Viļa Lāča prēmija

Prēmija pirmo reizi piešķirta 1977. gadā. Reizi divos gados to piešķīra zvejnieku kolhozs "9. Maijs" par labāko jūras tematikai veltīto darbu. Laureātu paziņo 12. maijā – V. Lāča dzimšanas dienā.

Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991)Latvija197725
LZA Jāņa Endzelīna balva

Prēmija valodniecībā dibināta 1967. gadā. To piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija reizi divos gados par zinātniskiem darbiem latviešu valodniecībā un baltoloģijā.

LZA Jāņa Endzelīna balva latviešu valodniecībā, baltoloģijā turpina 1967. gada 7. decembrī dibinātās J. Endzelīna prēmijas labākās tradīcijas.

LZA Jāņa Endzelīna balvu saņēmuši A. Laua (1970), B. Laumane (1974), L. Ceplītis (1976), A. Reķēna (1978), D. Nītiņa (1980), T. Jakubaite (1982), E. Kagaine, S. Raģe (1984), J. Rozenbergs (1986), B. Bušmane (1990), K. Karulis (1994), T. Fennels (1996), V. Rūķe-Draviņa (1998), V.Skujiņa (2001) u. c.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija196705
Ēvalda Valtera medaļa ''Par tavu mūžu teātrī''

Medaļu 1989. gada martā nodibina Latvijas teātra darbinieku savienības sekretariāts. Medaļu bija iecerēts piešķirt katru gadu aktiera Ē. Valtera dzimšanas dienā – 2. aprīlī – aktierim, kas teātrī nostrādājis ne mazāk kā 50 gadus.

Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991)Latvijas PSR198901
Pētera Stučkas prēmijaPrēmija dibināta 1965. gadā, pēdējo reizi piešķirta 1989. gadā. Prēmiju katru gadu piešķīra Latvijas Žurnālistu savienības valde par rakstiem presē, par radio un televīzijas pārraidēm, publicistiskām grāmatām, fotopublicistiku. Laureātus paziņoja 26. jūlijā – P. Stučkas dzimšanas dienā. 1990. gadā nodibināta Latvijas Žurnālistu savienības prēmija, kuru piešķir ik gadu 15. decembrī "Preses balles" svinībās.Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991)Latvija1965 - 1989210
Ļeņina prēmija

Ļeņina prēmija (krievu: Ленинская премия) bija viena no nozīmīgākajām balvām Padomju Savienībā. Tā tika nodibināta 1925. gada 23. jūnijā ar PSKP Centrālās komitejas un PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu. Sākotnējais nosaukums bija: Ļeņina vārdā nosauktā prēmija. To piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem zinātnes, tehnikas, literatūras, mākslas un arhitektūras jomā. Prēmija tika piešķirta no 1926. gada līdz 1935. gadam. Pēc tam prēmija vairs netika piešķirta un kā apbalvojums tika lietota Staļina prēmija.

1956. gada 15. augustā tika pieņemts PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes lēmums atjaunot Ļeņina prēmiju. No 1957. gada līdz 1991. gadam tā katru gadu tika pasniegta Ļeņina dzimšanas dienā — 22. aprīlī, bet dažkārt arī divas reizes gadā. No 1960. gada prēmija tika pasniegta arī par sasniegumiem žurnālistikā un publicistikā.

Sākumā piešķīra pa 42 prēmijām gadā. No 1961. gada skaitu palielināja līdz 76 prēmijām gadā. 60 no tām piešķīra Ļeņina prēmijas komiteja zinātnē un tehnikā, bet 16 prēmijas — PSRS Ministru padomes Ļeņina prēmijas komiteja zinātnē un mākslā. 1966. gadā nodibināja PSRS Valsts prēmiju un Ļeņina prēmiju skaitu samazināja. Ļeņina prēmija tika uzskatīta par prestižāko no abām prēmijām. Laureātiem piešķīra diplomu, zelta medaļu un naudas prēmiju. Ļeņina prēmijas laureāti saņēma 10 000 rubļus.

No 1967. gada reizi divos gados piešķīra 30 Ļeņina prēmijas. Zinātnē un tehnikā — 25, bet literatūrā, mākslā, arhitektūrā — 5 prēmijas. No 1970. gada papildus piešķīra vēl prēmiju bērnu literatūras un mākslas jomā.

Darbi, par ko bija saņemta PSRS Valsts prēmija, uz Ļeņina prēmiju netika izvirzīti. Ļeņina prēmiju nepiešķīra divas reizes vienam cilvēkam. Atšķirīgs apbalvojums bija Ļeņina Miera prēmija.

Ļeņina prēmija beidza pastāvēt līdz ar PSRS sabrukumu 1991. gadā.

PSRS apbalvojumiPSRS1926 - 199101
''Nākotnes rakstnieki''"Writers and Illustrators of the Future" ir pasaulē lielākais starptautiskais konkurss rakstniekiem un ilustratoriem zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanrā. Konkurss notiek viena gada garumā, četras reizes gadā nosakot kvartāla uzvarētājus. Šajā konkursā drīkst piedalīties jaunie rakstnieki, kuriem līdz šim nav profesionāli (par samaksu, vairāk kā 5000 kopijas) publicēti vairāk kā trīs stāsti. Izvērtējot pāris tūkstošus iesniegto darbu, katrā kvartālā tiek godalgoti pirmo trīs vietu ieguvēji. Gada beigās viens no četriem kvartālu uzvarētājiem iegūst arī vēl gadskārtējo zelta balvu. Žūrijas sastāvā ir tādi rakstnieki kā Anna Makkafrija (Anne McCaffrey), Larijs Nivens (Larry Niven), Orsons Skots Kārds (Orson Scott Card). Šī konkursa iepriekšējo gadu uzvarētāji kopumā publicējuši vairāk kā 700 grāmatas, 3000 stāstus un desmitiem tūkstošu ilustrāciju.Ārzemju apbalvojumiStarptautiska198001
Hansa Kristiana Andersena balvaHansa Kristiana Andersena balvu piešķir reizi divos gados kopš 1956. gada, un tā ir augstākā starptautiskā bērnu un jauniešu literatūras autoriem un bērnu grāmatu ilustrētājiem piešķirtā balva pasaulē. Dažkārt dēvēta par Nobela balvu bērnu literatūrā. Balvu bērnu grāmatu autoriem piešķir no 1956. gada, bet ilustrētājiem – no 1966. gada. Balvu reizi divos gados pasniedz Starptautiskā Bērnu un jauniešu literatūras padome (IBBY). Ārzemju apbalvojumiStarptautiska195611
Eiropas Savienības Literatūras balva

Balva dibināta 2009. gadā, un to ik gadu, pateicoties Eiropas Komisijas ierosinājumam un atbalstam, organizē Eiropas Rakstnieku padome, Eiropas Grāmatizdevēju asociācija un Eiropas grāmattirgotāju asociācija, rotācijas kārtībā ik gadu rosinot virkni Eiropas valstu izvērtēt jauno autoru darbus un nominēt literāri spilgtākos. Būtisks autoru izvēles kritērijs ir pirmā darba klajā nākšana pēdējo piecu gadu periodā, Eiropas kultūras dimensijas atklāšana prozas darbā un literārais radošais potenciāls darba turpināšanai literatūrā.

Ārzemju apbalvojumiEiropa200944
Polijas Kultūras ministrijas medaļa "Par nopelniem Polijas kultūras labā"Ārzemju apbalvojumiPolija196902
Nebula balvaNebula balva ir viens no pasaulē augstākajiem literārajiem apbalvojumiem, kuru piešķir par zinātniskās fantastikas žanrā tapušiem darbiem. Tā tiek pasniegta kopš 1965. gada. Ārzemju apbalvojumiASV196501
Franca Kafkas vārdā nosauktā starptautiskā zelta medaļaĀrzemju apbalvojumiČehija00
Morisa Karēma balva

Beļģijā dzimušā franču valodā rakstošā bērnu dzejnieka Morisa Karēma (1899-1978) balvu (Le Prix Maurice Carême d’Études Littéraires) piešķir frankofoniem autoriem par dzeju, atdzeju un zinātniskiem darbiem.

Ārzemju apbalvojumiBeļģija198901
''Mario Dell' Agata'' starptautiskā dzejas konkursa balvaĀrzemju apbalvojumiItālija01
Igaunijas Kultūrkapitāla Literatūras nozares gada prēmija Ārzemju apbalvojumiIgaunija02
Igaunijas-Latvijas tulkotāju balva

Tradicionālo Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju kopējo balvu pēc Latvijas vēstnieka Igaunijā Kārļa Eihenbauma un Igaunijas vēstnieka Latvijā Jāka Jērīta (Jaak Jõerüüt) kopējā ierosinājuma 2009. gada 18. februārī iedibināja bijušais Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet). Sākotnēji abu Ārlietu ministriju balva tika iedibināta kā Latviešu–igauņuun igauņu–latviešuTulkotāju balva. 2015. gada 3. jūlijā ārlietu ministra E. Rinkēviča vizītes laikā Tallinā abu valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par Tulkotāju balvas nosaukuma un ietvara maiņu, kā arī nominantu loka paplašināšanu. Saskaņā ar jauno nolikumu Valodu balvai var pieteikt tulkotājus, latviešu valodas skolotājus Igaunijā un igauņu valodas skolotājus Latvijā, kā arī latviešu un igauņu valodu pētniekus par to ieguldījumu valodas popularizēšanā. Valodu balvas mērķis ir sekmēt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi, latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkotāju aktivitāti, kā arī profesionalitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā. Valodu balva veicina latviešu un igauņu valodu pētnieku, kā arī valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā.

Saskaņā ar Valodu balvas konkursa nolikumu balvas pasniegšanu katru gadu pārmaiņus rīko Latvija un Igaunija.

Ārzemju apbalvojumiLatvija, Igaunija200904
Igaunijas Māras Zemes Krusta ordenis

Igaunijas valsts augsts apbalvojums – Māras Zemes Krusta (Maarjamaa Rist) ordenis dibināts 1995. gadā kā pateicības apliecinājums ārzemniekiem, kam ir īpaši nopelni Igaunijas labā. Ordeņa zīme veidota kā emaljēts balts krusts ar paplašinātiem zariem, bet gar krusta malām emaljas joslas igauņu nacionālajās krāsās – zilimelnbaltās, un krusta stūros stilizēts, ornamentēts gotiskais burts "M". Ordeņa zīmes reversā uz krusta horizontālajiem zariem leģenda: PRO TERRA MAARJAMAA (Par Māras zemi). Lente – zila. Ordeņa zīmi ar lenti savieno vairodziņš ar Igaunijas valsts ģerboņa attēlu.

Ārzemju apbalvojumiIgaunija199507
Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balvaALMA ir viena no prestižākajām starptautiskajām godalgām bērnu grāmatu autoriem. Tā tiek piešķirta par devumu bērnu un jauniešu literatūras jomā rakstniekiem, grāmatu ilustratoriem, pasaku teicējiem un tiem, kuru nopelnus aktīvas lasīšanas popularizēšanā atzinusi ekspertu komisija. Literatūras balvu 2002. gadā pēc Astrīdas Lindgrēnas nāves nodibināja Zviedrijas valdība, un to piešķir Zviedrijas mākslas padome.Ārzemju apbalvojumiZviedrija200205
Tiek rādīti ieraksti 61-80 no 306.