Apbalvojumi

Prēmija pirmo reizi piešķirta 1977. gadā. Reizi divos gados to piešķīra zvejnieku kolhozs "9. Maijs" par labāko jūras tematikai veltīto darbu. Laureātu paziņo 12. maijā – V. Lāča dzimšanas dienā.

Prēmija valodniecībā dibināta 1967. gadā. To piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija reizi divos gados par zinātniskiem darbiem latviešu valodniecībā un baltoloģijā.

LZA Jāņa Endzelīna balva latviešu valodniecībā, baltoloģijā turpina 1967. gada 7. decembrī dibinātās J. Endzelīna prēmijas labākās tradīcijas.

LZA Jāņa Endzelīna balvu saņēmuši A. Laua (1970), B. Laumane (1974), L. Ceplītis (1976), A. Reķēna (1978), D. Nītiņa (1980), T. Jakubaite (1982), E. Kagaine, S. Raģe (1984), J. Rozenbergs (1986), B. Bušmane (1990), K. Karulis (1994), T. Fennels (1996), V. Rūķe-Draviņa (1998), V.Skujiņa (2001) u. c.

Medaļu 1989. gada martā nodibina Latvijas teātra darbinieku savienības sekretariāts. Medaļu bija iecerēts piešķirt katru gadu aktiera Ē. Valtera dzimšanas dienā – 2. aprīlī – aktierim, kas teātrī nostrādājis ne mazāk kā 50 gadus.

Ļeņina prēmija (krievu: Ленинская премия) bija viena no nozīmīgākajām balvām Padomju Savienībā. Tā tika nodibināta 1925. gada 23. jūnijā ar PSKP Centrālās komitejas un PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu. Sākotnējais nosaukums bija: Ļeņina vārdā nosauktā prēmija. To piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem zinātnes, tehnikas, literatūras, mākslas un arhitektūras jomā. Prēmija tika piešķirta no 1926. gada līdz 1935. gadam. Pēc tam prēmija vairs netika piešķirta un kā apbalvojums tika lietota Staļina prēmija.

1956. gada 15. augustā tika pieņemts PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes lēmums atjaunot Ļeņina prēmiju. No 1957. gada līdz 1991. gadam tā katru gadu tika pasniegta Ļeņina dzimšanas dienā — 22. aprīlī, bet dažkārt arī divas reizes gadā. No 1960. gada prēmija tika pasniegta arī par sasniegumiem žurnālistikā un publicistikā.

Sākumā piešķīra pa 42 prēmijām gadā. No 1961. gada skaitu palielināja līdz 76 prēmijām gadā. 60 no tām piešķīra Ļeņina prēmijas komiteja zinātnē un tehnikā, bet 16 prēmijas — PSRS Ministru padomes Ļeņina prēmijas komiteja zinātnē un mākslā. 1966. gadā nodibināja PSRS Valsts prēmiju un Ļeņina prēmiju skaitu samazināja. Ļeņina prēmija tika uzskatīta par prestižāko no abām prēmijām. Laureātiem piešķīra diplomu, zelta medaļu un naudas prēmiju. Ļeņina prēmijas laureāti saņēma 10 000 rubļus.

No 1967. gada reizi divos gados piešķīra 30 Ļeņina prēmijas. Zinātnē un tehnikā — 25, bet literatūrā, mākslā, arhitektūrā — 5 prēmijas. No 1970. gada papildus piešķīra vēl prēmiju bērnu literatūras un mākslas jomā.

Darbi, par ko bija saņemta PSRS Valsts prēmija, uz Ļeņina prēmiju netika izvirzīti. Ļeņina prēmiju nepiešķīra divas reizes vienam cilvēkam. Atšķirīgs apbalvojums bija Ļeņina Miera prēmija.

Ļeņina prēmija beidza pastāvēt līdz ar PSRS sabrukumu 1991. gadā.

Balva dibināta 2009. gadā, un to ik gadu, pateicoties Eiropas Komisijas ierosinājumam un atbalstam, organizē Eiropas Rakstnieku padome, Eiropas Grāmatizdevēju asociācija un Eiropas grāmattirgotāju asociācija, rotācijas kārtībā ik gadu rosinot virkni Eiropas valstu izvērtēt jauno autoru darbus un nominēt literāri spilgtākos. Būtisks autoru izvēles kritērijs ir pirmā darba klajā nākšana pēdējo piecu gadu periodā, Eiropas kultūras dimensijas atklāšana prozas darbā un literārais radošais potenciāls darba turpināšanai literatūrā.

Beļģijā dzimušā franču valodā rakstošā bērnu dzejnieka Morisa Karēma (1899-1978) balvu (Le Prix Maurice Carême d’Études Littéraires) piešķir frankofoniem autoriem par dzeju, atdzeju un zinātniskiem darbiem.

Tradicionālo Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju kopējo balvu pēc Latvijas vēstnieka Igaunijā Kārļa Eihenbauma un Igaunijas vēstnieka Latvijā Jāka Jērīta (Jaak Jõerüüt) kopējā ierosinājuma 2009. gada 18. februārī iedibināja bijušais Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet). Sākotnēji abu Ārlietu ministriju balva tika iedibināta kā Latviešu–igauņuun igauņu–latviešuTulkotāju balva. 2015. gada 3. jūlijā ārlietu ministra E. Rinkēviča vizītes laikā Tallinā abu valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par Tulkotāju balvas nosaukuma un ietvara maiņu, kā arī nominantu loka paplašināšanu. Saskaņā ar jauno nolikumu Valodu balvai var pieteikt tulkotājus, latviešu valodas skolotājus Igaunijā un igauņu valodas skolotājus Latvijā, kā arī latviešu un igauņu valodu pētniekus par to ieguldījumu valodas popularizēšanā. Valodu balvas mērķis ir sekmēt abu valstu divpusējo sadarbību, veicinot latviešu un igauņu valodas apguvi, latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkotāju aktivitāti, kā arī profesionalitāti daiļliteratūras, politisko, zinātnisko un citu tekstu tulkošanā. Valodu balva veicina latviešu un igauņu valodu pētnieku, kā arī valodas skolotāju ieguldījumu latviešu valodas popularizēšanā Igaunijā un igauņu valodas popularizēšanā Latvijā.

Saskaņā ar Valodu balvas konkursa nolikumu balvas pasniegšanu katru gadu pārmaiņus rīko Latvija un Igaunija.

Igaunijas valsts augsts apbalvojums – Māras Zemes Krusta (Maarjamaa Rist) ordenis dibināts 1995. gadā kā pateicības apliecinājums ārzemniekiem, kam ir īpaši nopelni Igaunijas labā. Ordeņa zīme veidota kā emaljēts balts krusts ar paplašinātiem zariem, bet gar krusta malām emaljas joslas igauņu nacionālajās krāsās – zilimelnbaltās, un krusta stūros stilizēts, ornamentēts gotiskais burts "M". Ordeņa zīmes reversā uz krusta horizontālajiem zariem leģenda: PRO TERRA MAARJAMAA (Par Māras zemi). Lente – zila. Ordeņa zīmi ar lenti savieno vairodziņš ar Igaunijas valsts ģerboņa attēlu.