Apbalvojumi

Broņislava Spūļa prēmiju pasniedz par izcilu veikumu latgalisko vērtību saglabāšanā (tradicionālās kultūras mantojuma un novada kultūras savdabības saglabāšanā, kopšanā un popularizēšanā), par nopelniem Latgales jauniešu izglītošanā Preiļu rajona pašvaldības skolu pedagogiem, par ieguldījumu latgaliešu valodas kopšanā un saglabāšanā.

Prēmijas piešķirtas:

2005: Vārkavas vidusskolas ilggadējai latviešu valodas un literatūras skolotājai Janīnai Vilmanei

2006: zinātniekam Pēterim Zeilem

2007: arheoloģei Antonijai Vilcānei

Lielā folkloras gada balva ir nozīmīgs apbalvojums tradicionālās kultūras nozarē. Balva tika dibināta 2000. gadā un piešķirta par izcilu veikumu ar tradicionālo kultūru saistītā jomā aizvadītajā gadā.

Konkursā "Lielā folkloras gada balva" balvas tiek pasniegtas par tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanu, aizsardzību un kopšanu, zinātnisko izpēti, izglītības veicināšanu, tradicionālās kultūras dzīves organizēšanu un citiem.

Tiek piešķirtas arī īpašas balvas nominācijā gada etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopa, skaņu ieraksts, dižā balva un atzinība par mūža ieguldījumu.

Par Lielās folkloras gada balvas kandidātiem var kļūt Latvijas Republikas un ārvalstu pilsoņi, kā arī radošās grupas un kopas. Kandidātus apbalvošanai piesaka gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā ir laikraksta "Diena" tradīcija kopš 2001. gada. Balvas tradīcija nozīmē teikt paldies mākslas personībām, kas gada laikā visdažādākajās intonācijās iedvesmojušas un ļāvušas justies tuvāk harmonijai un spēkam, bet tikpat lielā mērā "kutinājušas" un rādījušas priekšzīmi, kā būt nepareiziem, dulliem, rakstīt pāri rūtiņām.

Ilgu laiku tā bija vienīgā balva, kas vienkopus izgaismoja īpašus kultūras gada sasniegumus dažādās mākslas jomās.

Augstākais apbalvojums latgaliešu kultūrā. Pirmoreiz balvas tika sadalītas 2009. gada 26. aprīlī. Latgaliešu kultūras gada balva tiek rīkota ar nolūku apkopot labākos pagājušā gada veikumus un pasākumus, godināt aktīvākos Latgales kultūras pārstāvjus, popularizētājus, veicinot turpmāku jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību. Balvas aizsācēji 2008. gadā bija biedrības "Kukuži" un "Latgolys producentu grupa", 2013. gadā balvas organizēšanu pārņēma Latgales vēstniecība "Gors".

1992. gadā Latvijas bērnu grāmatu ilustratora klasiķa Indriķa Zeberiņa (1882–1969) radinieki dibināja "Indriķa Zeberiņa prēmiju". Prēmiju pasniedz reizi piecos gados.

No 1996. līdz 2009. gadam Dzejas dienu balvu piešķīra Latvijas Rakstnieku savienība, savukārt no 2010. līdz 2015. gadam balvas piešķiršanu pārņēma literārais žurnāls "Latvju Teksti", - grāmatas izvērtēja žurnāla redakcijas pārstāvji: Guntars Godiņš (galvenais redaktors), Liāna Langa (literatūras nodaļas redaktore), Kārlis Vērdiņš (kritikas nodaļas redaktors) un Jānis Ozoliņš (kritikas nodaļas redaktors).

2014. gada 23. aprīlī, Pasaules grāmatu un autortiesību dienā, "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) pirmoreiz pasniedza Autora balvas. Balvu piešķir par darbiem, kas radoši iedvesmojuši vai provocējuši citus autorus ar savu novatorismu un profesionalitāti.

Autora balva ar tajā sazīmējamu laivu vai augošu mēnesi, kurā sākas vai beidzas kāpnes, ir koktēlnieka Jāņa Straupes dizainēta un metālmākslinieka Arvīda Endziņa realizēta metālā. Autora balva ir arī 1111 eiro, kas svinīgo Autoru pusdienu un balvu pasniegšanas laikā ieskaitītas katra laureāta bankas kontā kā simbolisks atbalsts jaunu, kvalitatīvu darbu tapšanai.

Karaliskais Vāsa ordenis (Kungliga Vasaorden) bija Zviedrijas bruņniecības ordenis, ko piešķīra Zviedrijas pilsoņiem par kalpošanu valstij un sabiedrībai, īpaši lauksaimniecības, kalnrūpniecības un tirdzniecības jomā. To 1772. gada 29. maijā nodibināja karalis Gustavs III.

Kopš 1974. gada ordenis vairs netiek piešķirts.

Lasītāju balvu piešķir pēc portāla lietotāju balsojuma.

Literatūrzinātnieka Kārļa Dziļlejas balva izveidota 1995. gadā, to piešķir ar dzejnieka un literatūras vēsturnieka Kārļa Dziļlejas meitas un dramaturga Mārtiņa Zīverta sievas Ilzes Zīvertes finansiālu atbalstu izveidotais Kārļa Dziļlejas fonds. Katru gadu rudenī tiek vērtēti konkursam iesniegtie studentu semestra (kursa), bakalaura un maģistru darbi, kuru tēmas saistītas ar latviešu literatūru un vēsturi, literatūras teoriju. Studentu darbus vērtē Kārļa Dziļlejas fonda veidota komisija.

Kārļa Dziļlejas prēmijas laureāti

1996: Valentīns Lukašēvičs (maģ.), Gundega Šulca (bakal.), Andris Pētersons (bakal. – veicin.), Maira Valtere (semin.)
1997: A. Antonova (bakal.), G. Miķelsone (bakal.), M. Antonova (semin.), Dana Daugule (semin.)
1998: Iveta Ruskule (maģ.), Evija Veide (maģ.), Signita Pundure (bakal.), Zane Pencele (bakal.), Liene Dansone (īpaša balva), Iveta Ratinīka (semin.), Rimands Ceplis (semin.)
1999: K. Kuplais (maģ.), E. Eglāja-Kristsone (bakal.), S. Nikolajeva (semin.), Z. Fonarčuka (semin.)
2000: Elita Vanaģele (maģ.), Maira Valtere (maģ.), Ineta Atpile (bakal.), Ieva Dumberga (semin.)
2001: Inese Brakša (maģ.), Jana Hartmane (bakal.), Inese Vasiļjeva (semin.)
2002: Inta Neiharte (maģ.), Daina Ratniece (bakal.), Diāna Ratinīka (semin.), Kristīne Genderte (semin.), Ginta Rutkovska (semin. – veicin.)
2003: Solvita Ločmele (maģ.), Jana Hartmane (maģ.), Iveta Ašurko (bakal.), Sanita Javoiša (semin.), Aija Treija (semin.)
2004: Rita Meinerte (maģ.), Baiba Birkenberga (bakal.), Pauls Daija (sem.)
2005: Valija Papiņa (maģ.), Ingmāra Balode (bakal.), Ieva Birnbauma (sem.)
2006: Zinaida Ķedere (maģ.–veicin), Gundega Kalniņa (bakal.), Oksana Komarova (bakal.–veicin.), Māra Ļeonova (bakal.–veicin.), Aija Fedorova (sem.)
2007: Solvita Pošeiko (bakal.), Helēna Podniece (bakal.), Ieva Sarkane (sem.), Dace Ozoliņa (sem.)
2008: Laura Avotiņa (maģ.), Kristīne Anspoka (maģ.–veicin.), Anna Stepiņa (bakal.–veicin.), Aija Jokubauska (bakal.–veicin.), Jūlija Dibovska (sem.)
2009: Ingmāra Balode (maģ.), Jūlija Dibovska (bakal.), Elīna Kokorēviča(bakal.–veicin.), Ieva Sarkane (bakal.–veicin.), Aija Andžāne (sem.)
2010: Sandra Ūdre (maģ.), Zita Kārkla (maģ.–veicin.), Sanita Briežkalne (bakal.), Aija Lūse (bakal.–veicin.), Kristīne Freiberga (sem.)
2011: Jūlija Dibovska (maģ.–1. prēm.), Elīna Kokarēviča (maģ.– 2. prēm.), Una Alksne (bakal.–1. prēm.), Līna Garanča (bakal.–2. prēm.), Madara Bergane-Berģe (sem.)
2012: Līvija Baumane (maģ.), Rolands Eliņš (bakal.), Anna Peršteina (bakal. – speciālbalva), Arnis Koroševskis (semin.), Dārta Dzenīte (semin. – speciālbalva)
2013: Sanita Briežkalne (maģ.), Arnis Koroševskis (bakal.), Baiba Kauliņa (bakal.)
2014: Kristiāna Kārkliņa (bakal. – veicin.), Anna Andersone (bakal. – veicin.), Edīte Matusēviča (bakal. – veicin.), Artūrs Skutelis (semin.), Signe Perševica (semin. – veicin.)
2015: Madara Eversone (maģ.), Arnis Koroševskis (maģ. – veicin.), Laura Ceļmale (maģ. – veicin.), Signe Raudive (bakal.), Arturs Skutelis (bakal. – veicin.), Santa Siliņa (semin.), Krista Anna Belševica (semin. – veicin.)
2016: Undīne Arāja (maģ.), Kristiāna Kuzmina (maģ. – veicin.), Rita Grigāne (bakal.), Kaspars Ņesterovs (bakal. – veicin.), Juta Ance Romberga (semin.)
2017: Arturs Skutelis (maģ.), Signe Raudive (maģ. – veicin.), Liene Kāposta (semin.)
2018: Ilze Ļaksa-Timinska (maģ.), Anna Šēfere (maģ.–veicin.), Estere Kalks (bakal.), Madara Līgotāja (bakal.–veicin.), Zanda Babčuka (sem.)
2019: – Ieva Ēvalde (maģ.), Kaspars Zalāns (maģ.–veicin.), Diāna Polgina (bakal.), Krista Valaine (bakal.–veicin.), Raimonds Ķirķis (sem.)
2020: – Estere Kalks-Ķere (maģ.), Undīne Kalniņa (maģ.–veicin.), Oļģerts Rihlickis (bakal.), Dārta Sīka (sem.–veicin.), Elīna Paula (sem.–veicin.)
2021: – Anna Auzāne (maģ.), Sandija Martinsone (maģ.–veicin.), Evita Intaite (bakal.), Rihards Ošenieks (sem.)