Apbalvojumi

Latvijā jau 20. gadsimta sākumā lielā interese par klasiskās kultūras vērtībām realizējās Itālijas un Latvijas biedrības dibināšanā 1934. gada 14. decembrī. Aktīvu sadarbību starp abām valstīm uzturēja biedrības vadītājs Kārlis Straubergs un Latvijas vēstnieks Itālijā Arnolds Spekke.

Pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma biedrība savu darbību atsāka 1996. gadā kā Dantes Aligjēri biedrības Latvijas nodaļa. "Dantes Aligjēri biedrība" ir dibināta 1996. gada pavasarī pēc Itālijas vēstnieka Umberto Pestalocas iniciatīvas. Tās jaundibināšanā piedalījās Latvijas inteliģence, kuras interese par Itāliju saistīta ar profesionālo jomu, kā arī kultūrvēsturisko attiecību realizēšanas iespējām. Biedrība apvieno vairāk nekā 50 itāļu kultūras speciālistus un interesentus. Biedrība dibināta ar mērķi aizsargāt un izplatīt pasaulē itāļu valodu un kultūru, kā arī lai popularizētu itāliešu kultūras daudzveidību. Tā ar savu darbību sekmē sabiedrības interesi par Itālijas kultūru, Itālijas un Latvijas sadarbības formām, kultūrpieredzes apmaiņu un perspektīvām. Dantes Aligjēri biedrība ir nodibinājusi "Gada Lielo balvu", kura tiek pasniegta personībām, kas devušas izcilu ieguldījumu Itālijas - Latvijas kultūras sakaru veicināšanā. Gada Lielās Balvas autors ir medaļu mākslinieks Jānis Strupulis.

Ministru kabineta balva ir Latvijas Republikas valdības augstākais apbalvojums. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ministru kabineta balvu iedibināja 1995. gadā, simboliski atjaunojot Tēvzemes balvu. Tēvzemes balvu pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1937. gadā dibināja prezidents Kārlis Ulmanis. Apbalvojuma nolikums paredz, ka Ministru kabineta balvu piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Ministru kabineta balva ir naudas summa 7115 eiro apmērā, Ministru kabineta Goda diploms un Ministru kabineta balvas nozīmīte.

Ata Kronvalda balva ir nodibināta 1988. gadā. Balvu piešķir katru gadu skolotājiem, zinātniekiem, speciālistiem, pedagogiem un studentiem par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.

PBLA Kultūras fonda uzdevums ir atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi un godalgot izcilus latviešu kultūras sasniegumus un darbiniekus, kā arī veicināt nacionālo pastāvēšanu, atbalstot skolas un latvisko audzināšanu. Par PBLA Kultūras fonda godalgas kandidātiem izvirzāmi ārpus Latvijas dzīvojoši, panākumiem bagāti latviešu autori, mākslinieki, komponisti, kultūras, izglītības un jaunatnes darbinieki, kā arī cittautieši, kuri veicina latviešu kultūras atpazīstamību ārpus Latvijas. Atsevišķos gadījumos kandidāti var arī būt Latvijā dzīvojošas personas par to īpašu ieguldījumu latviešu diasporas kultūras dzīvē. Tāpat PBLA KF godalgas tiek piešķirtas arī par zinātniskiem darbiem, daiļliteratūras un preses publikācijām, tēlotājmākslas darbiem, daiļamatniecības un lietišķās mākslas darbiem, kā arī veikumiem skaņu, teātra un deju mākslā, skolu un jaunatnes audzināšanas darbā.

PBLA Kultūras fonds piešķir apbalvojumus četrās kategorijās. Visaugstākais apbalvojums ir PBLA Kultūras fonda Goda balva un Goda diploms, kas ir vienlīdzīgas pirmās pakāpes godalgas. Vienīgi Goda balvas laureāti bez goda raksta saņem arī naudas balvu $2000 apmērā. Tāpat PBLA KF valde, vadoties pēc iesūtītajiem pieteikumiem, lemj par Kr. Barona prēmijas ($1000) un Atzinības rakstu piešķiršanu. Godalgu pieteikumi jāiesūta attiecīgās nozares vadītājam, sniedzot rakstisku pamatojumu par šī kandidāta sasniegumiem un pievienojot trīs atsauksmes vēstules. PBLA KF noteikumi paredz, ka viena autora darbus vai veikumus tajā pašā nozarē var godalgot ne agrāk kā pēc trim (3) gadiem, bet otru balvu citā nozarē var piešķirt ne ātrāk kā pēc diviem (2) gadiem.

Avots: http://www.pbla.lv/kulturas-fonds/

Prēmiju "Sējējs" laikā no 1989. gada līdz 1992. gadam nodibināja lauksaimnieku biedrības. 1994. gadā konkurss tika atjaunots jaunā kvalitātē kopā ar Vides ministriju. Kopš 1994. gada konkurss "Sējējs" tiek rīkots katru gadu, un tā laureāta gods Latvijas lauksaimniekiem kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem.