Apbalvojumi

Tiek rādīti ieraksti 141-160 no 306.
sīkattēlsNosaukumsAprakstsKategorijaValstsGadiApbalvotie darbiApbalvotās personas
    
Indijas Baltijas federācijas kultūrai un tirdzniecībai balva "Indijas-Latvijas labās gribas vēstnieks 2012"Ārzemju apbalvojumiIndija11
Raiņa un Aspazijas fonda prēmija

1992. gadā Raiņa un Aspazijas fonds atjaunoja darbību Latvijā. Prēmija tika piešķirta Latvijā dzīvojošiem autoriem, kuri vēl nav sasnieguši 35 gadu vecumu. Par pirmajiem diviem laureātiem kļuva Gundega Repše (1993) un Edvīns Raups (1995).

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199233
Konkursa "Preses nama grāmata" balva

AS "Preses nams", Latvijas Rakstnieku savienības un Latvijas Kultūras fonda rīkotais oriģinālliteratūras konkursa norisinājās kopš 1999. gada. Uzvarētājiem tika piešķirtas balvas – stipendijas radošā darba turpināšanai.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199944
Rakstnieku savienības dzejas konkursa "Jauns, bet vēl dzejnieks" balvaApbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199211
Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts

Ministru kabineta Atzinības rakstu pasniedz, lai izteiktu valdības atzinību privātpersonām, t.sk., ārvalstniekiem, par izciliem sasniegumiem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības, vides aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta un valsts aizsardzības jomā.

Ierosinājumu par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu Apbalvošanas padomē iesniedz Ministru prezidents, ministri, pašvaldību vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai citu nevalstisku organizāciju vadītāji. Ministru kabineta Atzinības rakstu Ministru kabinets nodibināja 1995. gada aprīlī.

Atzinības rakstu svinīgā ceremonijā pasniedz nozares ministrs vai Ministru prezidents, ja viņš bijis Atzinības raksta ierosinātājs.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2524
Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieksPSRS apbalvojumiBaltkrievijas PSR11
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas izveidots, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir ozollapām vainagota vairoga veida medaļa četru centimetru diametrā, uz kuras attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts “LR 1991”, bet piemiņas zīmes otrajā pusē ir uzraksts “Par Latviju” un piemiņas zīmes numurs. Medaļa ir piestiprināta uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes. Apbalvojuma komplektā ietilpst arī ikdienā nēsājamā piemiņas zīmes mazā nozīmīte (20 mm diametrā), kas vizuāli atgādina lielo medaļu.

Pirmā piemiņas zīme pasniegta 1996. gada 20. janvārī, un ar to apbalvoti vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu dalībnieku. Piemiņas zīmes pasniegšana noslēgusies 2011. gada oktobrī, kad bija apbalvotas visas noteiktajā termiņā likumā paredzētajā kārtībā ieteiktās personas.

Vairāk informācijas: https://likumi.lv/doc.php?id=24418

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1996 - 20081616
Lielā lasītāju balva

Lauku bibliotēku atbalsta biedrības konkurss par vislasītākajām grāmatām "Lielā lasītāju balva" norisinās kopš 2004. gada. Tiek noteiktas septiņas nominācijas: oriģinālprozā; oriģināldzejā; tulkotajā daiļliteratūrā; bērnu oriģinālliteratūrā; tulkotajā bērnu literatūrā; dokumentālajā un zinātniski populārajā oriģinālliteratūrā; tulkotajā dokumentālajā literatūrā.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2004 - 20183017
VAS "Latvijas valsts meža" balva "Jaunaudze"Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija44
Itālijas vēstniecības Latvijā balvaĀrzemju apbalvojumiItālija11
Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis

Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis ir Lietuvas prezidenta apbalvojums, kas tika izveidots godinot Lietuvas pilsoņus par sasniegumiem sabiedriskā un valsts labā. Arī ārzemnieki var tikt apbalvoti ar šo apbalvojumu. Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vārdā nodēvētais ordenis ir dibināts 1928. gadā, pieminot Lietuvas Republikas desmitgadi. Tā centrā attēlotas Ģedimina kolonnas - viens no Lietuvas nacionālajiem simboliem.

Ārzemju apbalvojumiLietuva192899
Izcilības balva kultūrā

Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Pirmā Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonija notika 2014. gada 22. decembrī. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, kā arī režisors Alvis Hermanis. Uz "Izcilības balvu kultūrā" var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija201422
Jūrmalas Gada balva kultūrāApbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija11
Latvijas Rakstnieku savienības un Gerkena prēmija

1993. gadā notika pirmais žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkurss. Tajā ik gadu tika pasniegtas galvenās un veicināšanas prēmijas.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199398
Broņislava Spūļa piemiņas komitejas prēmija

Broņislava Spūļa prēmija dibināta pēc Latgales sabiedriskā darbinieka nāves. Prēmijas rosinātājs bijis rakstnieks Jānis Klīdzējs, kurš 1974. gada 18. decembra vēstulē ieteicis dibināt Broņislava Spūļa prēmijas pie Andrieva Jūrdža fonda. Prēmijas būtu izsniedzamas kā atzinība par literāriem un zinātniskiem darbiem.

Piemiņas komiteja piešķīra prēmijas par izciliem veikumiem Latgales kultūras darbā. Katra prēmija 200 dolāru apmērā.

Pirmās prēmijas tika piešķirtas daiļliteratūrā 1976. gadā – Jānim Mozgam par dzejoļu krājumu "Vēju stunda", Konstantīnam Plencinīkam-Strodam par stāstu krājumu "Kungs", Albertam Spoģim par "Dzagyuzes lineni", Jānim Tropam par stāstu krājumu "Lapsines" un Antonam Zvīdrim par dzejoju krājumu "Tu". Komitejas atzinumā teikts, ka J. Mozga izceļas ar patriotiski humānistisku dzeju par cilvēku attiecībām. K. Plencinīks ar labu Latgales vides notēlošanu, A. Spoģis ar spilgtās gleznām un labi koptu stilu, J. Trūps ar nesaudzīgu tagadējās sabiedrības kritiku un O. Zvīdris ar dziļu degsmi cīņā par tautas tiesībām. Reizē komisija izsacījusi atzinību arī izdevējam V. Ločam, kas ilgus gadus gādājis par latgaļu iespiestā vārda pastāvēšanu.

Konstantīns Plencinīks no prēmijas atteicies.

1977. gadā prēmijas tika piešķirtas tikai zinātnē.

Lēmums par prēmijas piešķiršanu publicēts Br. Spūļa dzimšanas dienā 4. maijā.

Apbalvojumi trimdā (1945–1991)197633
Spēlmaņu nakts

Gada balva teātrī dažādās kategorijās ik gadu tiek piešķirta labākajiem teātra māksliniekiem, to pasniedzot svinīgā ceremonijā – Spēlmaņu nakts. Teātra procesa izvērtēšanu, nominantu izvirzīšanu un balvu saņēmēju nominēšanu organizē Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar LR Kultūras ministriju, citām valsts, pašvaldību, sabiedriskajām un privātajām institūcijām.

Balva tika iedibināta 1993. gadā, pirmā apbalvošanas ceremonija tika rīkota 1994. gada jūnijā, godinot labākos sasniegumus 1993. gadā. 1999. gadā ceremonija tika pārcelta uz rudeni, teātra režisora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienu. Kopš tā laika ceremonija ik gadu norisinās 23. novembrī, apbalvojot labākos par sniegumu iepriekšējā teātra sezonā. Laureātiem tiek pasniegta "Skatuves nagla".

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1993439205
Rīgas domes un LZA balva zinātnē

Rīgas balvu iedibināja Latvijas ZA un Rīgas Dome pilsētas 800–gadē, 2001. gadā un saskaņā ar vienošanos žūrijas komisiju veido Latvijas ZA kopā ar Rīgas Domi un Rīgas balvas biedrības pārstāvjiem. Rīgas domes un LZA balva zinātnē tiek pasniegta par nozīmīgāko zinātnisko pētījumu Rīgas vēsturē un kultūrvēsturē, arhitektūras un mākslas vēsturē, etnogrāfijā, demogrāfijā un etnisko attiecību izpētē, ģeogrāfijā, ekoloģijā un citās nozarēs, kas saistītas ar Rīgas attīstību.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2001 - 201933
Grāmatu mākslas balva "Zelta ābele"

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija konkursu "Zelta ābele" rīko kopš 1993. gada. Tas ir atjaunotās Latvijas valsts vecākais profesionālo nozaru konkurss. Konkursam "Zelta ābele" ir sekojošas kategorijas: "Dzeja", "Proza", "Dokumentālie izdevumi", "Grāmatas bērniem", "Zinātniskās grāmatas", "Uzziņu literatūra", "Mācību grāmatas", "Mākslas izdevumi" un "Fotoalbumi". Katrā grupā žūrija nosaka 5 nominētās grāmatas un no tām izvirza vienu godalgoto grāmatu. Atbilstoši nolikumam, konkursā piedalās visi Latvijas grāmatizdevēji ar kārtējā gadā iznākušajām grāmatām, kam ir oriģināla noformējuma pirmpublicējums, kā arī ar tām iepriekšējā gadā izdotajām grāmatām, kuras nav piedalījušās iepriekšējā gada konkursā.
Balva – Maijas Turkas autordarba centrālā daļa – ābols koka kastītē, kuru saņem godalgoto grāmatu izdevēji un mākslinieki. Visi nominēto grāmatu izdevēji un mākslinieki saņem diplomus. Godalgotās grāmatas piedalās dažādos konkursos, izstādēs un gadatirgos Latvijā un ārzemēs. Konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Konkursa mērķis ir veicināt grāmatu izdošanas profesionālā un mākslinieciskā līmeņa izaugsmi, kā arī attīstīt lasītāju izpratni par grāmatu mākslu.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija19931515
Latvijas lepnums

Latvijas lepnums ir goda nosaukuma apbalvojums par pašaizliedzīgu un nesavtīgu palīdzību līdzcilvēkiem. Apbalvojumu ieviesa laikraksts Diena un telekompānija TV3 2004. gadā. "Latvijas Lepnuma" simbols un balva — stilizēta Zelta ābele.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija200411
Latvijas Valsts aizsardzības fonda "Lāčplēsis" Goda zīmeApbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija11
Tiek rādīti ieraksti 141-160 no 306.