Apbalvojumi

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 308.
sīkattēlsNosaukumsAprakstsKategorijaValstsGadiApbalvotie darbiApbalvotās personas
    
Laikraksta "Diena" balva11
LZA jauno zinātnieku balvaLatvija01
Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāla balva

Valmieras Drāmas teātrī no 1999. gada reizi trīs gados norisinājās Rūdolfa Blaumaņa teātra festivāls

Festivāla mērķis bija izveidot viena autora festivālu, par pamatu izvēloties Latvijas populārākā, nozīmīgākā un profesionālākā dramaturga Rūdolfa Blaumaņa lugas, tādējādi aizsākot jaunu tradīciju Latvijas teātrī. Organizētam ar 3 gadu intervālu, festivālam jātop par atskaites punktu jaunām Blaumaņa darbu interpretācijām, rosinot režisorus uz aktīvāku šī dramaturga darbu iestudēšanu, un zinātniskiem pētījumiem drāmas un teātra teorijā.

Festivāls ir teātra zinātnieces Lilijas Dzenes rosināts, 1999. gadā martā VDT toreizējā direktora Pētera Sūča un literārās daļas vadītājas Ievas Zoles vadībā norisinās pirmo reizi.

II festivāls norisinās 2002. gada martā.

III festivāls norisinās 2005. gadā.

IV festivāls norisinās 2008. gadā no 8. līdz 15. novembrim.

V festivāls norisinās 2013. gadā no 21. līdz 27. martam, pieskaņojoties Rūdolfa Blaumaņa 150. jubilejai.

2016. gadā daļu šī festivāla tradīciju manto Valmieras Vasaras teātra festivāls.




Žūrijai izvērtēja labākos dažādu teātru repertuārā esošo Blaumaņa lugu iestudējumus.

199901
"Poesias pavasaris" balvaLietuva02
LZA Viļa Plūdoņa balva

Par labākajiem zinātniskajiem darbiem atsevišķās zinātņu nozarēs un zinātnes popularizēšanā Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) piešķir balvas, kuras nosauktas izcilu zinātnieku vārdā. Balvu piešķir par atsevišķiem zinātniskiem darbiem, atklājumiem, izgudrojumiem, kā arī par vienotas tematikas zinātnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu var izvirzīt tikai atsevišķu personu, no autoru kolektīviem – galveno autoru. Uz balvu var pretendēt Latvijas zinātnieki un tie ārzemju zinātnieki, kuru darba tematika saistīta ar Latviju. Balvas laureāti saņem LZA piemiņas medaļu un diplomu. Vilis PLŪDONIS (1874–1940) — izcils latviešu dzejnieks. Literatūrzinātnieks, dzejas antoloģiju un literatūras hrestomātiju sakārtotājs, publicists, tulkotājs, dramaturgs, skolotājs. Savā daiļradē īpaši izkopis balādes un poēmas žanru. Viens no lieliskākajiem latviešu dabas lirikas un bērnu dzejas meistariem. Guvis panākumus arī patriotiskās dzejas laukā (“Latvju himna”, “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” u.c.). Strādājis romantiskā simbolisma un intuitīvā ekspresionisma manierē.

LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē iedibināta ar LZA Senāta 1994. gada 22.novembra lēmumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu piešķir kopš 1996. gada.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1996610
LZA Raiņa balva

Jānis RAINIS (1865—1929) — latviešu dzejnieks, domātājs un sabiedrisks darbinieks. Beidzis Pēterburgas universitāti kā jurists (1888). Jaunstrāvnieks, laikraksta “Dienas Lapa” redaktors. Par cara režīma kritiku izsūtīts uz Pleskavu, vēlāk Slobodsku. Cietumos un trimdā izveidojies par dzejnieku un izcilu tulkotāju (J. V. Gētes “Fausts”). Pirmais 20.gs. noskaņu izteicējs dzejoļu krājumā “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903), pacēla latviešu dzeju jaunā kvalitātē (“Gals un sākums”). Aktīvs 1905. gada ideju paudējs (“Vētras sēja”, “Uguns un nakts”). Raiņa monumentālā dramaturģija spēcīgi ietekmēja latviešu skatuves mākslas attīstību (“Pūt, vējiņi”, “Jāzeps un viņa brāļi”, “Spēlēju, dancoju” u.c.). Ar dramatisko poēmu “Daugava” un citiem darbiem Rainis izkopa Latvijas valsts ideju, apliecināja latviešu tautas centienus pēc valstiskuma, sabiedrības ideāla, progresa. Šveices trimda (1905—1920) deva impulsus Raiņa darbībai neatkarīgajā Latvijā — Satversmes sapulcē, trijās Saeimās, Nacionālā teātra direktora, izglītības ministra (1926—1927) darbā. Rainis atbalstīja Zinātņu akadēmijas veidošanas ideju. Plašs filozofisks, humānistisks pasaules skatījums, brīvība no jebkāda šovinisma, nacionālās norobežotības un visdziļākā cieņa pret savas un citu tautu identitāti — Jāņa Raiņa, dzejnieka un domātāja, lieluma pamats un nezūdamība.

LZA Raiņa balva par izcilu radošu veikumu zinātnē vai kultūrā iedibināta ar LZA Senāta 1998. gada 22. septembra lēmumu. LZA Senāts uzskata, ka Raiņa balva prestiža ziņā ir nākamā pēc LZA Lielās medaļas.

LZA Raiņa balvas laureāti ir tēlnieks I. Ranka (1998), dzejnieks I.Ziedonis (2001).

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199814
LZA Zentas Mauriņas balva

Zenta MAURIŅA (1897—1978) — literatūrzinātniece, kultūrfilozofe, rakstniece, iecienīta lektore, viena no spožākajām un traģiskākajām personībām Latvijas kultūrvēsturē. Beigusi Latvijas Universitāti (1927), pirmā sieviete, kas Latvijā aizstāvējusi filoloģijas doktores disertāciju (“Friča Bārdas pasaules uzskats”, 1938). Rakstījusi filozofiskas esejas un kultūrvēsturiskus apcerējumus par latviešu un citu tautu izcilām personībām — F. Dostojevski, J. Raini, A. Brigaderi, A. Čehovu, R. Rolānu un daudziem citiem. Ievērojamākās Latvijā sarakstītās grāmatas: “Jānis Poruks un romantisms” (1929), “Dostojevskis, viņa personība, mūžs un pasaules uzskats” (1931), eseju krājumi “Pārdomas un ieceres” (1934) un “Saules meklētāji” (1938), romāns “Dzīves vilcienā” u.c. Trimdā Vācijā un Zviedrijā (kopš 1944) turpināja literāro un zinātnisko darbību. Pēdējā grāmata “Manas saknes ir debesīs” iznāca pēc rakstnieces nāves. Bijusi viesdocente Upsalas universitātē, lasījusi lekcijas Rietumvācijas un Šveices universitātēs. Viņai piešķirts profesores nosaukums komparatīvajā literatūrzinātnē (1977). Apbalvota ar K. Adenauera balvu.

LZA Zentas Mauriņas balva jaunajiem zinātniekiem par labāko darbu literatūrzinātnē un filozofijā iedibināta ar LZA Senāta 1999. gada 5.janvāra lēmumu.

LZA Zentas Mauriņas balva 1999. gadā piešķirta Z. Šiliņai (Kultūras akadēmija), 2001.gadā - I.Zepai (LU). Balvas laureātu vidū ir literatūrzinātnieki Rimands Ceplis, Pauls Daija, Austra Gaigala, Helena Akatova u.c.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199905
Latvijas Rakstnieku savienības un Gerkena prēmija

1993. gadā notika pirmais žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkurss. Tajā ik gadu tika pasniegtas galvenās un veicināšanas prēmijas.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199388
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa ir LZA augstākā atzinības zīme, ko piešķir Latvijas un ārzemju zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Medaļa atlieta bronzā, aversā attēlots LZA ģerbonis ar uzrakstu "Academica Scientiarum Latviensis", bet reversā iegravēts apbalvotā vārds, uzvārds un piešķiršanas datums.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199307
A. Lerha-Puškaiša prēmija1989. gada 2. septembrī novadniekam A. Lerhim–Puškaitim atzīmē 130. dzimšanas dienu. Džūkstes vidusskola kopā ar kolhoza "Dzintarzeme" valdi un tautfrontiešiem nolemj iedibināt A. Lerha-Puškaiša literāro prēmiju (2000 rubļu vērtībā). Prēmiju piešķirs vienu reizi 5 gados par pētījumu folkloristikā vai folkloras izdevumu. Nolikumā uzsvērts, ka A. Lerha-Puškaiša vārdā nosauktā prēmija iedibināta, lai sekmētu Latvijas pagātnes kultūras mantojuma izpēti un apguvi, kā arī jaunatnes radošo darbību folkloristikā, LTF Tukuma rajona nodaļa sadarbībā ar saimnieciskajām organizācijām un iestādēm. To nolemts piešķirtA. Lerha-Puškaiša dzimšanas dienā – 2. septembrī. Prēmijas piešķir par zinātniski augstvērtīgu publicētu pētījumu folkloristikā, par publicētiem skolēnu darbiem folkloristikā (vietvārdu izpēte, teicēju atmiņu, tautasdziesmu, pasaku, teiku pierakstiem utt.), par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas novadu vēstures izpētē. Mazā A. Lerha-Puškaiša prēmija piešķirama par nozīmīgu ieguldījumu Tukuma novada vēstures izpētē, par māksliniecisku augstvērtīgu literāro pasaku publikācijām: pieaugušo grupā, skolēnu grupā un mazā A. Lerha-Puškaiša prēmija Tukuma rajona skolēniem. Info: http://ltf.tukums.lv/?p=749Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199012
Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvaSpīdolas balva tika pasniegta katra gada beigās par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs un mākslā gadā. Balvu 1993. gadā iedibināja Latvijas Kultūras fonds. Kopš 1988. gada Spīdolas programmas ietvaros tika piešķirtas arī stipendijas un veicināšanas prēmijas.Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1993113
Nacionālā filmu festivāla ''Lielais Kristaps'' balva

Kino balva "Lielais Kristaps" ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, kas dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. Iedibināts 1977. gadā kā ikgadēja labākās filmas apbalvošana, 1989. gadā tas kļuva par kinofestivālu. Kopš 2001. gada festivāls tika rīkots ik pēc diviem gadiem, taču no 2014. gada tas notiek katru gadu un to rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība. Par Lielo Kristapu sauc arī festivālā piešķirto augstāko Latvijas kino apbalvojumu — Lielā Kristapa statueti.

Sākotnēji festivāla galvenā balva — Lielā Kristapa statuete bija darināta no koka un paredzēta kā ceļojošā balva, bet vēlāk balvas palika laureātu īpašumā. Pavisam kopā izgatavotās 3 koka statuetes kopš 1998. gada glabājas kino muzejā, bet laureāti tiek apbalvoti ar bronzas figūriņām. 2012. gadā par godu festivāla 25 gadu jubilejai tika pasniegtas balvas ar stilizētu Lielā Kristapa siluetu.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija197717
Trešdaļgadsimta balva

Trešdaļgadsimta balva ir jauns, simbolisks literārs apbalvojums, kas reizi gadā tiek piešķirts vienam latviešu dzejas krājumam, kas iznācis pirms trīsdesmit trīs gadiem, šogad, tātad, 1991. gadā. 2024. gadā aprit 33 gadi, kopš Latvijas atjaunotā neatkarība uzskatāma par neapstrīdamu faktu. Trīs desmitgades ir arī par pietiekami ilgs laika posms, lai dzeju novērtētu ar samērā objektīvu distanci. Balvas mērķis ir publiski godināt un popularizēt tos latviešu dzejas krājumus, kuri literatūras profesionāļu ieskatā ir izturējuši laika pārbaudi, ir ietekmējuši literāro procesu pēdējo 33 gadu laikā, vai arī – kuri šķiet nepelnīti aizmirsti jeb izgājuši no literārās aprites, bet būtu pelnījuši, ka tos aktualizē.

Avots: https://www.dzejasdienas.com/programma/pirmas-tresdalgadsimta-balvas-pasniegsanas-ceremonija/ [Skatīts 30.10.2024.]

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija202444
Haralda Biezā stipendijaHaralds Biezais bija izcils latviešu teologs un filozofs (1906-1995), kurš pirmo akadēmiskās dzīves posmu pavadījis Latvijas Universitātē, un vēl aizvien tiek uzskatīts par vienu no autoritātēm reliģijpētniecībā. Zinātniskajā pētniecībā H. Biezais pievērsies teoloģijai, reliģiju zinātnei, historiogrāfijai un filozofijai, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas reliģiju vēsturei. Haralda Biezā fonds piešķir stipendijas zinātniskai pētniecībai Latvijas vēsturē, kultūras vēsturē, reliģiju vēsturē, mākslas vēsturē, literatūras vēsturē un tiesību vēsturē. Stipendijai var pieteikties pētnieki ar doktora grādu, kas iegūts Zviedrijas universitātēs, vai arī tam pielīdzināmu doktora grādu. (avots: lu.lv)Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Zviedrija, Stokholma2005 - 201101
Sorosa fonda Sabiedriskās saskaņas balva

Sabiedriskās saskaņas balvu "Sorosa fonds - Latvija" iedibināja 1994. gadā, lai veicinātu starpnacionālo attiecību uzlabošanos, sabiedrības integrāciju un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanos.

Balvai tiek izvirzītas personas, kurām ir īpaši nopelni Latvijas nacionālo un etnisko grupu tuvināšanā, veselīgas starpnacionālās vides veidošanā un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanā.

Kopš 1994. gada balvas ieguvuši žurnāliste Tatjana Zendersone, dzejnieks Uldis Bērziņš, akadēmiķis Jānis Stradiņš, dzejniece Ludmila Azarova, basketboliste Uljana Semjonova, dzejnieks Leons Briedis, atdzejotājs Knuts Skujenieks, vairāki izglītības darbinieki un citi. 1999. gadā balvu saņēma Naturalizācijas pārvaldes direktore Eiženija Aldermane, mūziķis Gidons Krēmers un Latvijas Universitātes Filosofijas un socioloģijas institūta pētnieku grupa – Ilga Apine, Leo Dribins, Elmārs Vēbers un Vladislavs Volkovs.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )1994 - 199901
Nikodema Rancāna balva

Nikodema Rancāna balvas izcilākajiem Latgales reģiona pedagogiem. Konkursa mērķis – ir stiprināt pedagoga profesijas prestižu un atpazīstamību sabiedrībā, godinot izcilu veikumu pedagoģiskajā darbībā un veicinot latgalisko kultūras tradīciju ieaudzināšanu jaunajā paaudzē. Nikodema Rancāna konkursa balvu ir iedibinājusi Latgaliešu kultūras biedrība un konkursa rīkošanu īsteno kopā ar sadarbības partneriem.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija201401
Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā

Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā ir laikraksta "Diena" tradīcija kopš 2001. gada. Balvas tradīcija nozīmē teikt paldies mākslas personībām, kas gada laikā visdažādākajās intonācijās iedvesmojušas un ļāvušas justies tuvāk harmonijai un spēkam, bet tikpat lielā mērā "kutinājušas" un rādījušas priekšzīmi, kā būt nepareiziem, dulliem, rakstīt pāri rūtiņām.

Ilgu laiku tā bija vienīgā balva, kas vienkopus izgaismoja īpašus kultūras gada sasniegumus dažādās mākslas jomās.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2001 - 201868
Kārļa Dziļlejas fonda balva

Literatūrzinātnieka Kārļa Dziļlejas balva izveidota 1995. gadā, to piešķir ar dzejnieka un literatūras vēsturnieka Kārļa Dziļlejas meitas un dramaturga Mārtiņa Zīverta sievas Ilzes Zīvertes finansiālu atbalstu izveidotais Kārļa Dziļlejas fonds. Katru gadu rudenī tiek vērtēti konkursam iesniegtie studentu semestra (kursa), bakalaura un maģistru darbi, kuru tēmas saistītas ar latviešu literatūru un vēsturi, literatūras teoriju. Studentu darbus vērtē Kārļa Dziļlejas fonda veidota komisija.

Kārļa Dziļlejas prēmijas laureāti

1996: Valentīns Lukašēvičs (maģ.), Gundega Šulca (bakal.), Andris Pētersons (bakal. – veicin.), Maira Valtere (semin.)
1997: A. Antonova (bakal.), G. Miķelsone (bakal.), M. Antonova (semin.), Dana Daugule (semin.)
1998: Iveta Ruskule (maģ.), Evija Veide (maģ.), Signita Pundure (bakal.), Zane Pencele (bakal.), Liene Dansone (īpaša balva), Iveta Ratinīka (semin.), Rimands Ceplis (semin.)
1999: K. Kuplais (maģ.), E. Eglāja-Kristsone (bakal.), S. Nikolajeva (semin.), Z. Fonarčuka (semin.)
2000: Elita Vanaģele (maģ.), Maira Valtere (maģ.), Ineta Atpile (bakal.), Ieva Dumberga (semin.)
2001: Inese Brakša (maģ.), Jana Hartmane (bakal.), Inese Vasiļjeva (semin.)
2002: Inta Neiharte (maģ.), Daina Ratniece (bakal.), Diāna Ratinīka (semin.), Kristīne Genderte (semin.), Ginta Rutkovska (semin. – veicin.)
2003: Solvita Ločmele (maģ.), Jana Hartmane (maģ.), Iveta Ašurko (bakal.), Sanita Javoiša (semin.), Aija Treija (semin.)
2004: Rita Meinerte (maģ.), Baiba Birkenberga (bakal.), Pauls Daija (sem.)
2005: Valija Papiņa (maģ.), Ingmāra Balode (bakal.), Ieva Birnbauma (sem.)
2006: Zinaida Ķedere (maģ.–veicin), Gundega Kalniņa (bakal.), Oksana Komarova (bakal.–veicin.), Māra Ļeonova (bakal.–veicin.), Aija Fedorova (sem.)
2007: Solvita Pošeiko (bakal.), Helēna Podniece (bakal.), Ieva Sarkane (sem.), Dace Ozoliņa (sem.)
2008: Laura Avotiņa (maģ.), Kristīne Anspoka (maģ.–veicin.), Anna Stepiņa (bakal.–veicin.), Aija Jokubauska (bakal.–veicin.), Jūlija Dibovska (sem.)
2009: Ingmāra Balode (maģ.), Jūlija Dibovska (bakal.), Elīna Kokorēviča(bakal.–veicin.), Ieva Sarkane (bakal.–veicin.), Aija Andžāne (sem.)
2010: Sandra Ūdre (maģ.), Zita Kārkla (maģ.–veicin.), Sanita Briežkalne (bakal.), Aija Lūse (bakal.–veicin.), Kristīne Freiberga (sem.)
2011: Jūlija Dibovska (maģ.–1. prēm.), Elīna Kokarēviča (maģ.– 2. prēm.), Una Alksne (bakal.–1. prēm.), Līna Garanča (bakal.–2. prēm.), Madara Bergane-Berģe (sem.)
2012: Līvija Baumane (maģ.), Rolands Eliņš (bakal.), Anna Peršteina (bakal. – speciālbalva), Arnis Koroševskis (semin.), Dārta Dzenīte (semin. – speciālbalva)
2013: Sanita Briežkalne (maģ.), Arnis Koroševskis (bakal.), Baiba Kauliņa (bakal.)
2014: Kristiāna Kārkliņa (bakal. – veicin.), Anna Andersone (bakal. – veicin.), Edīte Matusēviča (bakal. – veicin.), Artūrs Skutelis (semin.), Signe Perševica (semin. – veicin.)
2015: Madara Eversone (maģ.), Arnis Koroševskis (maģ. – veicin.), Laura Ceļmale (maģ. – veicin.), Signe Raudive (bakal.), Arturs Skutelis (bakal. – veicin.), Santa Siliņa (semin.), Krista Anna Belševica (semin. – veicin.)
2016: Undīne Arāja (maģ.), Kristiāna Kuzmina (maģ. – veicin.), Rita Grigāne (bakal.), Kaspars Ņesterovs (bakal. – veicin.), Juta Ance Romberga (semin.)
2017: Arturs Skutelis (maģ.), Signe Raudive (maģ. – veicin.), Liene Kāposta (semin.)
2018: Ilze Ļaksa-Timinska (maģ.), Anna Šēfere (maģ.–veicin.), Estere Kalks (bakal.), Madara Līgotāja (bakal.–veicin.), Zanda Babčuka (sem.)
2019: – Ieva Ēvalde (maģ.), Kaspars Zalāns (maģ.–veicin.), Diāna Polgina (bakal.), Krista Valaine (bakal.–veicin.), Raimonds Ķirķis (sem.)
2020: – Estere Kalks-Ķere (maģ.), Undīne Kalniņa (maģ.–veicin.), Oļģerts Rihlickis (bakal.), Dārta Sīka (sem.–veicin.), Elīna Paula (sem.–veicin.)
2021: – Anna Auzāne (maģ.), Sandija Martinsone (maģ.–veicin.), Evita Intaite (bakal.), Rihards Ošenieks (sem.)

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199608
Prēmija "Sējējs"

Prēmiju "Sējējs" laikā no 1989. gada līdz 1992. gadam nodibināja lauksaimnieku biedrības. 1994. gadā konkurss tika atjaunots jaunā kvalitātē kopā ar Vides ministriju. Kopš 1994. gada konkurss "Sējējs" tiek rīkots katru gadu, un tā laureāta gods Latvijas lauksaimniekiem kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )198901
Paula Stradiņa balva

Pauls Stradiņš (17.01.1896.-14.08.1958.) bija izcils latviešu ķirurgs, onkologs un medicīnas vēsturnieks. Viņa vārdā nosauktā balva tiek piešķirta medicīnas zinātnē un tās vēsturē vai par ievērojamu zinātnisku veikumu praktiskajā ārstniecībā. Paula Stradiņa balva turpina Medicīnas vēstures muzeja 1983. gadā iedibinātās Paula Stradiņa balvas tradīcijas. Kopš 1991. gada 14. novembra balvu piešķir kopīgi LZA un MVM, kopš 2014. gada arī ar RSU.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija198301
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 308.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk