Apbalvojumi

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 306.
sīkattēlsNosaukumsAprakstsKategorijaValstsGadiApbalvotie darbiApbalvotās personas
    
Vispasaules Miera padomes piemiņas medaļaPSRS apbalvojumi01
''Mario Dell' Agata'' starptautiskā dzejas konkursa balvaĀrzemju apbalvojumiItālija01
''Nākotnes rakstnieki''"Writers and Illustrators of the Future" ir pasaulē lielākais starptautiskais konkurss rakstniekiem un ilustratoriem zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanrā. Konkurss notiek viena gada garumā, četras reizes gadā nosakot kvartāla uzvarētājus. Šajā konkursā drīkst piedalīties jaunie rakstnieki, kuriem līdz šim nav profesionāli (par samaksu, vairāk kā 5000 kopijas) publicēti vairāk kā trīs stāsti. Izvērtējot pāris tūkstošus iesniegto darbu, katrā kvartālā tiek godalgoti pirmo trīs vietu ieguvēji. Gada beigās viens no četriem kvartālu uzvarētājiem iegūst arī vēl gadskārtējo zelta balvu. Žūrijas sastāvā ir tādi rakstnieki kā Anna Makkafrija (Anne McCaffrey), Larijs Nivens (Larry Niven), Orsons Skots Kārds (Orson Scott Card). Šī konkursa iepriekšējo gadu uzvarētāji kopumā publicējuši vairāk kā 700 grāmatas, 3000 stāstus un desmitiem tūkstošu ilustrāciju.Ārzemju apbalvojumiStarptautiska198001
"Avīzes Nosaukuma" gada balva "Āža Bafometa pateicības balva par ieguldījumu kultūrā, brīvprātīgā darba veicināšanā un nekaunīgos nosaukumos"

Mēnešraksta "Avīzes Nosaukums" gada balva tiek piešķirta par gada spilgtākajiem sniegumiem mēnešrakstā "Avīzes Nosaukums". 

Uzvarētājs tiek noteikts lasītāju balsojumā, tiesa, balsojuma biļetenus drīkst aizpildīt tikai ar zīmuli un balsu skaitītāji tiek aprīkoti ar dzēšgumijām. 

Balva tiek piešķirta šādās kategorijās: 

  • Gada galvenais redaktors;
  • Gada grafiskais dizaineris;
  • Gada dzejolis; 
  • Gada proza;
  • Gada dramaturģija (tiek piešķirta kopš 2024. gada);
  • Gada vāks (netiek piešķirta kopš 2024. gada); 
  • Gada tulkojums;
  • Gada vizuālis;
  • Gada avangards;
  • Gada [brīvā kategorija].
Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija202307
"Literatūras un Mākslas" prēmija

Gadskārtēja prēmija, ko piešķīrusi laikraksta "Literatūra un Māksla" redakcija.

Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991)06
"Poesias pavasaris" balvaLietuva02
1812. gada Tēvijas kara piemiņas krustsĀrzemju apbalvojumi01
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, kas izveidots, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus.

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir ozollapām vainagota vairoga veida medaļa četru centimetru diametrā, uz kuras attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts “LR 1991”, bet piemiņas zīmes otrajā pusē ir uzraksts “Par Latviju” un piemiņas zīmes numurs. Medaļa ir piestiprināta uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes. Apbalvojuma komplektā ietilpst arī ikdienā nēsājamā piemiņas zīmes mazā nozīmīte (20 mm diametrā), kas vizuāli atgādina lielo medaļu.

Pirmā piemiņas zīme pasniegta 1996. gada 20. janvārī, un ar to apbalvoti vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu dalībnieku. Piemiņas zīmes pasniegšana noslēgusies 2011. gada oktobrī, kad bija apbalvotas visas noteiktajā termiņā likumā paredzētajā kārtībā ieteiktās personas.

Vairāk informācijas: https://likumi.lv/doc.php?id=24418

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija1996 - 2008016
A. Lerha-Puškaiša prēmija1989. gada 2. septembrī novadniekam A. Lerhim–Puškaitim atzīmē 130. dzimšanas dienu. Džūkstes vidusskola kopā ar kolhoza "Dzintarzeme" valdi un tautfrontiešiem nolemj iedibināt A. Lerha-Puškaiša literāro prēmiju (2000 rubļu vērtībā). Prēmiju piešķirs vienu reizi 5 gados par pētījumu folkloristikā vai folkloras izdevumu. Nolikumā uzsvērts, ka A. Lerha-Puškaiša vārdā nosauktā prēmija iedibināta, lai sekmētu Latvijas pagātnes kultūras mantojuma izpēti un apguvi, kā arī jaunatnes radošo darbību folkloristikā, LTF Tukuma rajona nodaļa sadarbībā ar saimnieciskajām organizācijām un iestādēm. To nolemts piešķirtA. Lerha-Puškaiša dzimšanas dienā – 2. septembrī. Prēmijas piešķir par zinātniski augstvērtīgu publicētu pētījumu folkloristikā, par publicētiem skolēnu darbiem folkloristikā (vietvārdu izpēte, teicēju atmiņu, tautasdziesmu, pasaku, teiku pierakstiem utt.), par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas novadu vēstures izpētē. Mazā A. Lerha-Puškaiša prēmija piešķirama par nozīmīgu ieguldījumu Tukuma novada vēstures izpētē, par māksliniecisku augstvērtīgu literāro pasaku publikācijām: pieaugušo grupā, skolēnu grupā un mazā A. Lerha-Puškaiša prēmija Tukuma rajona skolēniem. Info: http://ltf.tukums.lv/?p=749Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija199012
Aizsargu medaļa "Par uzcītību"

Aizsargu medaļa "Par uzcītību" bija Latvijas aizsargu goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par ilggadīgu kārtīgu dienesta pienākumu pildīšanu organizācijā. Ar aizsargu medaļu “Par uzcītību” varēja apbalvot arī personas, kuras sekmējušas aizsargu mērķus un darbību.

Goda zīme tika nodibināta 1927. gadā. Goda zīmju piešķiršanu izlēma Aizsargu valde, kura sastāvēja no aizsargu priekšnieka un pa vienam vēlētam aizsargu priekšstāvim no Latvijas novadiem. Lēmumu par medaļas piešķiršanu apstiprināja Iekšlietu ministrs.

Medaļas priekšpusē bija attēlota saule, kurai priekšā bija pacelta roka ar zobenu tajā, ozollapas un trīs zvaigznes, bet aizmugurē - savītas ozollapas ar zīli un uzraksts "PAR CENTĪBU". Medaļas dizaina autors – mākslinieks Kasparsons.

Šī bija viena no divām aizsargu goda zīmēm. Reizē ar šo apbalvojumu tika nodibināts arī Aizsargu Nopelnu krusts.

Apbalvojumi Latvijas Republikā (1918–1940)Latvija1927 - 194001
Aizsargu Nopelnu krusts

Aizsargu Nopelnu krusts bija Latvijas aizsargu organizācijas augstākā goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par varonību, vai izcilu darbību aizsargu organizēšanā un apmācībā.

Goda zīme "Aizsargu Nopelnu krusts" tika nodibināta 1927. gadā. Mērķis bija godināt tos cilvēkus, kas veikuši pašaizliedzīgu darbu valsts iekšējā miera un kārtības uzturēšanā. Goda zīmi piešķiršanu izlēma aizsargu valde, kura sastāvēja no aizsargu priekšnieka un pa vienam vēlētam aizsargu priekšstāvim no Latvijas novadiem. Piešķiršanu bija jāakceptē Iekšlietu ministram. Ar Aizsargu Nopelnu krustu varēja apbalvot arī valsts amatpersonas, karavīrus un ārzemniekus.

Goda zīme bija: balts, emaljēts krusts ar zelta malām, kurš bija uz ozollapu vainaga fona. Vidū rombs ar sarkanu fonu, kurā roka, kas satvērusi zobenu. Lenta sarkan—balt—zelta krāsās. Goda zīme bija jānēsā svētkos un svinīgos pasākumos. Izskata autors bija mākslinieks Kasparons.

Reizē ar šo goda zīmi tika nodibināta arī Aizsargu medaļa Par uzcītību.

Tika pasniegts līdz 1939. gada 20. martam.

Apbalvojumi Latvijas Republikā (1918–1940)Latvija1927 - 193906
AKKA/LAA Autora balva

2014. gada 23. aprīlī, Pasaules grāmatu un autortiesību dienā, "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) pirmoreiz pasniedza Autora balvas. Balvu piešķir par darbiem, kas radoši iedvesmojuši vai provocējuši citus autorus ar savu novatorismu un profesionalitāti.

Autora balva ar tajā sazīmējamu laivu vai augošu mēnesi, kurā sākas vai beidzas kāpnes, ir koktēlnieka Jāņa Straupes dizainēta un metālmākslinieka Arvīda Endziņa realizēta metālā. Autora balva ir arī 1111 eiro, kas svinīgo Autoru pusdienu un balvu pasniegšanas laikā ieskaitītas katra laureāta bankas kontā kā simbolisks atbalsts jaunu, kvalitatīvu darbu tapšanai.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2014 - 201857
Aleksandra Čaka balva

2001. gada 27. oktobrī, dzejnieka Aleksandra Čaka simtajā dzimšanas dienā, pirmo reizi tika piešķirtas viņa vārdā nosauktās balvas. Aleksandra Čaka balvas pasniedzēji un dibinātāji ir Rīgas Dome un Aleksandra Čaka biedrība. Aleksandra Čaka balva tiek pasniegta dzejnieka dzimšanas dienā 27. oktobrī reizi divos gados par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, kā arī Aleksandra Čaka radošā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tulkošanā. Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija2001520
Aleksandra Čaka piemiņas zīme

Aleksandra Čaka piemiņas zīmes pirmo reizi tika pasniegtas, atzīmējot dzejnieka Aleksandra Čaka 111. dzimšanas dienu, 2012. gada 27. oktobrī. Piemiņas zīmes iecerētas kā pateicība cilvēkiem, dzejnieka piemiņas saglabātājiem, kuri daudzu gadu garumā ir rūpējušies par dzejnieka piemiņas saglabāšanu katrs savā veidā – pētnieciskajā darbā, skolā, muzejā, žurnālistikā vai izdevējdarbībā. Nozīmītes tiek pasniegtas par čakisku līdzdomāšanu, jaunradi un Aleksandra Čaka gara stiprināšanu. Pirmās zīmes saņēma dzejnieka piemiņas vietas izveidotājs Bērzaunē Rolands Ķemers, aktieris Vilis Daudziņš, mūziķis Niks Matvejevs, grāmatu izdevēja Vija Kilbloka un citi.

Nākamās piemiņas zīmes pasniegtas 2014., 2016., 2018. gadā.

Piemiņas zīmju mākslinieks – Vilipsōns.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija201201
Aleksandra Fadejeva sudraba medaļaPSRS apbalvojumi12
Aleksandra Pelēča literārā prēmija

Aleksandra Pelēča prēmija tika nodibināta ar Talsu Galvenās bibliotēkas iniciatīvu un Talsu pilsētas domes atbalstu 2000. gadā par godu viņa 80. dzimšanas dienai. Prēmiju piešķir ik pēc diviem gadiem (kopš 2014. gada – katru gadu) aprīlī – A. Pelēča dzimšanas dienas atceres laikā – par mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kuros atspoguļots ieguldījums A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā un kuri veltīti Talsu pilsētai un novadam.

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )Latvija200085
Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva

ALAs Kultūras fonds darbojas Amerikas latviešu apvienības paspārnē kopš 1951. gada.

Apbalvojumi trimdā (1945–1991)Amerikas Savienotās Valstis195125
Amerikas Slāvu un austrumeiropiešu valodu skolotāju asociācijas grāmatu balva (AATSEEL Book Award)Ārzemju apbalvojumiAmerikas Savienotās Valstis11
Andra Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fonda balva

Lai atbalstītu mūzikas un dzejas jaunradi, kā arī indivīdus, kuru pašaizliedzīgie darbi ietekmē un veicina latviešu mūzikas un dzejas jaunradi PBLA valde un PBLA Kultūras fonda padome izveidojusi ASV latviešu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Andŗa Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fondu. Sadarbojoties ar PBLA Kultūras fondu, Andŗa Ritmaņa balva tiks pasniegta reizi gadā, vai ik pa diviem gadiem, PBLA Kultūras fonda komitejai kopīgi ar Ritmaņu ģimeni, izvēloties attiecīgā gada laureātu. Balva dos iespēju vai nu pasūtināt jaunu skaņdarbu, dziesmu, dzejas krājumu, u.c., vai, kā pateicību par laureāta pašaizliedzīgo darbu, veicinot un popularizējot latviešu dziesmas un dzejas jaunradi, to mācot, vai pasniedzot. Balvas apjomu, kas var būt mainīgs no gada uz gadu, noteiks PBLA KF komiteja. Līdzekļus fonda pamatkapitālam veido Andra Ritmaņa novēlējums, viņa ģimenes un daudzu pazīstamu ASV latviešu kultūras un sabiedrisko darbinieku ziedojumi. Avots: pbla.lv

Apbalvojumi atjaunotajā Latvijas Republikā (1991– )201901
Andreja Pumpura prēmijaPrēmija dibināta 1977. gadā. Reizi divos gados to piešķir Ogres rajona kopsaimniecība "Lāčplēsis" par labāko lauku tematikai veltīto latviešu autora lugu un tās iestudējumu profesionālā teātrī. Laureāti tiek paziņoti 22. septembrī – A. Pumpura dzimšanas dienā.Apbalvojumi Latvijas PSR (1945–1991)Latvija197704
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 306.