Palcmariešu dziesmu krājums

Viens no pirmajiem iespiestajiem tautasdziesmu krājumiem. Savācis un sakārtojis Palsmanes mācītājs F. D. Vārs, iespiedis Rūjienas mācītājs G. Bergmanis 19. gadsimta pirmajā desmitgadē.

Krājumā ievietotas 413 tautasdziesmas. F.D. Vārs, manuskriptu nosūtot G. Bergmanim min, ka dziesmu ir ap 500, bet minētajā vēstulē pēdējais numerācijas skaitlis ir 437. Pēc satura, salīdzinot ar "Latvju Dainām", aptuveni puse piederīgas precību un kāzu ciklam. Pirmais tautasdziesmu krājums, kas kārtots nodaļās, dalījumu balstītot uz dziesmu funkcionēšanu tradīcijā. Izveidotas 7 nodaļas: Lauku, Talku, Dravnieku, Kāzu, Vedēju, Panākstnieku, Raudu, tomēr kārtojums nav precīzs, jo visbiežāk teksts skatīts burtiski. Piemēram, dziesmas par vainaga darināšanu liktas "Lauka dziesmu" nodaļā, lai gan daļa tradīcijā piederīgas precību vai kāzu dziesmu ciklam.

"Palcmariešu dziesmu krājums" ir lielākā vienā vietā vienas personas savāktā tautasdziesmu kolekcija 18./19. gs. mijā. Tāda tā paliek līdz pat 19. gs. vidum, kad jaunlatvieši sāk mērķtiecīgu folkloras vākšanu.

Pirmos divus tautasdziesmu krājumus (tie atrodami:"Pirmais latviešu epigrammu krājums" un "Otrais latviešu gudrību un epigrammu krājumus") līdz ar "Palcmariešu dziesmu krājumu", izdod viena persona – G. Bergmanis –, kas vedinātu domāt, ka saturam būtu jābūt līdzīgam. Tomēr atšķirībā no tiem "Palcariešu dziesmu krājumā" lielākoties iekļautas klasiskās četrrindes, maz t. sauc. garo dziesmu. Izveidē vairāk jaušama vācu filosofa J. G. Herdera ietekme.

"Palcmariešu dziesmu krājuma" titullapā nepareizi minēts iespiešanas gads 1807. Šī gada septembris ir laiks, kad F.D. Vārs nosūtīja pirmo vēstuli G. Bergmanam ar vākumu. Sarakste un korektūtras liecina, ka izdošanas gads drīzāk ir 1808. vai 1809. gads.