1992. gada folkloras prakses materiāli

Kolekcijā ietilpst piecu Liepājas Universitātes 1. un 2. kursa studentu folkloras prakšu vākumi no 1992. gada, kopā 481 folkloras vienība.

Ingūnas Vucānes vākums aptver 114 folkloras vienības, kuras, domājams, vāktas Latgalē. No teicējas Karīnas Ošas pierakstītas apdziedāšanās dziesmas (piemēram, Līgo dziesma) latgaliskajā izloksnē. No otras teicējas Valentīnas Zīmeles izzinātas tautasdziesmas, kuras dzirdētas no mātes, kā arī tās, kuras iemācījusies savas dzīves laikā.

Aija Adāma Kalvenē savākusi 95 vienības. Vākums sadalīts nodaļās - aušana, adījumi, dzintara izstrādājumi, apkalumi. No teicējas Malvīnes Arājas pierakstīts stāstījums par aušanas tradīcijām, to attīstību Kalvenē un audēju kopu "Kamolītis" (tā dalībniecēm piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums). Teicēja dalījusies arī ar tautasdziesmām par aušanu, pievienoti arī aušanas rakstu zīmējumi. Arī no teicējām Līzes Mētras, Zentas Rolavas, Austras Rones, Veltas Hartmanes ievākti aušanas raksti, arī mīklas par dažādām ar aušanas procesu saistītām lietām un priekšmetiem.

Folkloras materiāli par adīšanu un adījumiem iegūti no vairākām teicējām: A. Namnieces, O. Broņislavas, A. Dalbiņas, Dēklavas un Strazdiņas. Vākumā par adīšanu atrodamas dažādas tautasdziesmas, parunas, mīklas un sakāmvārdi, kā arī dažādi adījumu raksti.

Par dzintara izstrādājumiem lasāma no teicējas A. Dalbiņas pierakstītā teika par dzintaru un brīnumputnu Gauju. Materiālos pieminēts arī dzintara apstrādes mākslinieks Laimonis Rolavs, kurš darinājis krelles, kulonus, kniepķenus, saktas, kaklarotas, auskarus u.c. Viņš nodarbojies arī ar kokgriezumiem. Vākumā apskatāmi atsevišķi viņa darinājumu zīmējumi (piespraude no kaula un dzintara, galda lampiņa, daļa no lustras, tīnes vāks u.c.).

Sadaļā par apkalumiem atrodamas mīklas un ticējumi, kā arī apkalumu zīmējumi. Lasāma arī no A. Dalbiņas pierakstītā teika par Kalvenes ciema rašanos.

Ilzes Mūrnieces vākumā 125 folkloras vienības, kuras savāktas Jaunpils apkaimē. Ietvertas tautasdziesmas, teikas par Jaunpils pili, nostāsti par baronu fon Reki (tautā sauktu par Velna Reķi), stāsti par cilvēku sadzīvi ("Vedekla", "Darbs" un "Muļķa laime"), laika novērojumi un ticējumi, kuri izmantoti ikdienas dzīvē. Teicēja Hermīne Damme (dzimusi 1912. g. Jaunpils "Āpšās"). Teicējas H. Dammes teiktajam pievienots arī Ilzes Mūrnieces mammas vecākās māsas Austras Blūmas ziņģu apkopojums.

Laine Staņislavska no teicējas Konstances Bondares (dzimusi 1924. g.) Aizkrauklē savākusi 76 folkloras vienības, tostarp ticējumus par dabu, ražu, laikapstākļiem un sadzīvi, tautasdziesmas, anekdotiskas pasakas un dziesmas (ar nošu pierakstiem). Pie ticējumiem dots arī plašs Jāņu zāļu uzskaitījums. Tā kā teicēja lielāko daļu mūža nodzīvojusi Latgalē, savāktais materiāls vairāk saistīts tieši ar šo novadu.

Dinijas Briedes savāktais materiāls nāk no Ķeipenes pagasta un satur 71 vienību. Vākumā izlasāma leģenda par Ķeipenes nosaukuma rašanos, kā arī sniegts ieskats Ķeipenes un Vatrānes ciema vēsturē, lasāmi apkārtnes objektu apraksti. No teicēja Jūlija Augsta pierakstīti dažādi sakāmvārdi, joku, atjautības jautājumi, Jāņu dziesmas, kā arī spēles, kuras teicējs atceroties no savas bērnības. No nākamās teicējas Kristīnes Saulītes pierakstīts atmiņu stāsts, mīklas, receptes (Pupu bumbas, Burkānu raušels). Teicēja Olga Paegle dalījusies ar sapņu skaidrojumiem un ticējumiem. Pierakstīta arī teika par Ķeipenes parka Zaļo avotu, Varavotu un nostāsts par Kārklu kalnu.