Vilmas Grebles folkloras vākums

Latviešu folkloras krātuves darbinieces, folkloras pētnieces Vilmas Grebles (1906-1991) folkloras kolekcija, kas tapusi vairāku desmitgažu garumā. Kolekcija iesākas ar pierakstiem no Vilmas Grebles vecākiem un citiem novadniekiem, mācoties Rīgas Skolotāu institūtā.

Pēckara periodā, kad viņa uzaicināta strādāt Folkloras institūtā, vākti materiāli diplomdarbam „Lielā Tēvijas kara folklora”. Padomju folkloras ieguvē izjautāti Partijas skolas un pedagoģisko skolu audzēkņi, uzklausīti kara dalībnieki, sarkanie partizāni un kolēģi. Pierakstos netrūkst nostāsti par skolas biedru Otomāru Oškalnu un viņa attieksmi pret Raini, kas arī Vilmai Greblei bijis nozīmīgākais un tuvākais dzejnieks.

Zinātniskās interesēs vākti materiāli pētījumam par bērnu folkloru. Te atkal labākā teicēja bijusi māte Kristīne Greble un vecākā māsa Johanna Eglīte. Šai tēmai noderējis arī pašas audzēkņu no Franču liceja savāktais [1769] krājums. Ekspedīcijās pierakstīti izcili teicēji – lizumniete Made Žagare, bārtenieks Jēkabs Ķīburs, kurš, pateicoties Greblītes (tā viņu dēvēja kolēģi) pūlēm un prasmēm, folkloristiem atdevis visu savu bagāto dziesmu vākumu, jaunpiebaldzēnu Annas un Oskara Damrožu meita Alise Robežniece un nīceniece Anna Gudriķe pašas kļuvušas par folkloras vācējām un krājējām. Greblīte vienmēr sekojusi aktualitātēm un laikam, viņas pēdējie pieraksti 1989.g. – dziesmu parodijas un kursa biedra Pētera Akota atmiņas par savām gaitām folkloras vākšanā.

Vilmas Grebles folkloras kolekcijā ir 2403 vienības.

Literatūra:

Vīksna, Māra. Vilmas Grebles mūžs zinātnei un bērniem. LETONICA 2007, 16, 192–201.

Sagatavoja: Māra Vīksna