Kolekcijas

Marija Andersone 1925. gadā pierakstījusi tautasdziesmas un ziņģes - 42 folkloras vienības. Pierakstītas Jelgavas apriņķī.

Silajāņu 1. pakāpes pamatskolas skolotāja B. Pužuļa iesūtītie Silajāņu un Lucānu pamatskolas skolēnu savāktie folkloras materiāli no toreizējā Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta. Kopumā 881 folkloras vienība - tautasdziesmas, ziņģes, mīklas un kāds nostāsts.

1925. gadā Viktors Sackevics no Mežāres pamatskolas LFK ir iesniedzis 27 folkloras vienības.

M. Tetere 1925. gadā Elejas pamatskolā pierakstījusi sešas ziņģes un to melodijas no Odzienas un Ērgļu apkārtnes - kopā 12 folkloras vienības.

1 vienība.

Jaunpiebalgas 6. klašu pamatskolas un Jaunpiebalgas papildskolas skolotājs J. Ozoliņš un pārzinis Augusts Rudītis iesūtījuši 5560 dažādas folkloras vienības. Pirmie pieraksti veikti 1925. gadā, bet pēdējie – 1935. gadā. Folklora dzirdēta Jaunpiebalgas, Rankas un Drustu apkārtnē.

Milda Meijere Pampāļos, Kalētos, Raņķos, Keipenes Baložos 1926. un 1929. gadā pierakstījusi 836 folkloras vienības. Nedaudz vienību pierakstīts vācu un krievu valodā.

Staļģenes 6 klašu pamatskolas folkloras vākums, Latviešu folkloras krātuvei iesūtīts no 1924. līdz 1939. gadam. Pavisam kopā 4894 dažādu žanru folkloras vienības. Folkloras vākšanā skolēnus iesaistījusi un materiālus arhīvam iesūtījusi skolotāja L. Jēgere.

Bruno Riekstiņa vākums, kas ir viens no lielākajiem (18894 vienību) vienas personas sakrātajiem krājumiem Latviešu folkloras krātuvē, iesūtīts 89 reizēs laikā no 1926. līdz 1932. gadam.

A. Štāle 1926. gada vākums Lestenes Pasteros. Pierakstītas tautasdziesmas, ziņģes, albuma panti. Kopā 47 vienības.

Skolotājas Annas Liepiņas 1926. gadā iesūtītā Cesvaines puses folklora.