Kolekcijas

Johana Gotfrīda Herdera (1744–1803) apkopoto latviešu tautasdziesmu manuskripts, kas glabājas konvolūtos Berlīnes Valsts bibliotēkā.

Ierīkota 1782. gadā Mazsalacā, mācītājmuižā, kā mājas spiestuve, vēlāk līdz ar G. Bergmaņa kalpošanas vietas maiņu, pārcelta uz Rūjienas mācītājmuižu. Kopā tajā G. Bergmanis iespiedis 167 darbus: 11 Mazsalacā, 156 Rūjienā. Lai gan G. Bergmaņa apgādā izdoto darbu nosaukumu skaits ir liels, spiestuves sabiedriskā nozīme tiek vērtēta kā maza, jo darbi novilkti mazā eksemplāru skaitā, tie lielāktoies netika laisti tirgū un izdalīti draugiem.

Lielākā daļa iespiedumu bija gadījuma rakstura dzejoļi muižnieku un radu jubilejām, retu izdevumu titullapas, sienas kalendāri un agrāku darbu pārspiedumi, galvenokārt vēsturiska satura.

18. un 19. gadsimta mijā vācu izdevēja un politiķa Johana Frīdriha KOTAS (Cotta, 1764-1832) vadīts apgāds, ar nosaukumu Cotta`sche Verlagsbuchhandlung pazīstams kopš 1659. gada, vārds Cottaizdevējdarbībā figurē joprojām. Apgāds galvenokārt saistīts ar Tībingeni un Štutgarti.

Vācu žurnālista, tulkotāja, izdevēja un mūzikas skolotāja Johana Joahima Kristofa BODES (Bode, 1731-1793) apgāds darbojās Hamburgā no 1766. gada līdz 1777. gadam (?)

Apgāds darbojies Kopenhāgenā un Leipcigā 18. gadsimta vidū (vismaz no 1764. līdz 1770. gadam), Nosaukumam Rothen und Proft arī paralēlnosaukums Rothens Wittwe und Proft. Apgāds publicē grāmatas tikai vācu valodā.

Apgāds "Nicolovius" darbojas Kēnigsbergā no 1790. gada līdz 1818. gadam izdevēja Matiasa Frīdriha Nicoloviusa vadībā.

Izdevējs: L. P. Vītols, izdots no 1904. līdz 1939. gadam.

Izdevējs: M. Freibergs, izdots no 1903. līdz 1914. gadam.

Laikraksta "Taisnība" iknedēļas pielikums no 1930. līdz 1940. gadam.

Apgāds ir dibināts Brēmenē 1998. gadā un specializējas galvenokārt ar apgaismības laikmeta pētniecību saistītu izdevumu izdošanā.

The first published collection of Latvian folk songs. The collection was partially collected, the contributions arranged and published by Rūjiena's pastor G. Bergmann.

The collection contains 238 texts in Latvian, covering folk songs, folk romances and ziņģes/ popular songs. Chr. Harder, a pastor of Rubene, and K.J. Grass collaborated in the creation of the collection and sent their contributions. Some of the texts were also obtained from J.G. Stender's work "New and Complete Grammar of the Latvian Language".

The introduction to the collection is written by G. Bergmann ans is enfused with the influence of enlightenment, especially of the German philosopher J.G. Herder, on Latvians, folklore and folk songs.

The edition is most likely initiated by R. Jamieson, a ballad researcher. G. Bergmann handed over his folklore publications to R. Jamieson, who gave them as a present to Scott Walter Scott, a Scottish folklorist.

In 1835, the Foreign Quarterly Review, Volume 8, contains an article about G. Bergmann's collections of folk songs.

Part of the run is called "Sammlung aecht lettischer Sinngedichte" (Collection of Latvian Folk Poetry)

Originals of the collection are available at the Academic Library of the University of Latvia.

Otrais latviešu tautasdziesmu, romanču un ziņģu krājums. Tajā iekļauti 248 tautasdziesmu, tautas romanču un ziņģu teksti un 3 mīklas latviešu valodā. Krājumā papildus dziesmām no Rūjienas tekstus iesūtījuši F.D. Vārs, Palsmanes mācītājs; Rats von Kesslers Rencēnos; mācītāji K. Harders Rubenē un Šrēders Limbažos, kā arī revizors Eutners Dikļos.

Krājuma ievadvārdu autors G. Bergmanis.

Izdevums tapis folklorista R. Džeimisona ierosināts.
R. Džeimisons krājumu uzdāvinājis skotu folkloristam seram Valteram Skotam.
1835. gadā izdevumā "Foreign Quarterly Review" 8. sējumā ievietots raksts par G. Bergmaņa izdotajiem tautasdziesmu krājumiem.

Viens no pirmajiem iespiestajiem tautasdziesmu krājumiem. Savācis un sakārtojis Palsmanes mācītājs F. D. Vārs, iespiedis Rūjienas mācītājs G. Bergmans.

Kopā krājumā ievietotas 413 tautasdziesmas. F.D. Vārs, manuskriptu nosūtot G. Bergmanim min, ka dziesmu ir ap 500, bet minētajā vēstulē pēdējais numerācijas skaitlis ir 437. Tautasdziesmas lielākoties klasiskās četrrindes. Pēc satura, salīdzinot ar "Latvju Dainām", aptuveni puse piederīgas precību un kāzu ciklam. Pirmais tautasdziesmu krājums, kas kārtots nodaļās, kas balstītas uz to funkcionēšanu tradīcijā.