Fails
| Atšifrēja | MaigaJankevica |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2017-05-01 09:42:50 |
| Labots | 2017-05-01 10:01:59 |
| Atšifrējums | izkalst un nepiepē. Stāstījuse Liene Kolumač 84 gadi veca dzīvojuse Rozēnu pagastā. 209534. Velns rijā un viņa ārā dzīšana.Agrāk Vec Stārostaņča siena šķūnī dzīvojis Velns. Vasarā siena pļāvēji nav drīkstējuši tur gulēt, jo ap pusnakti Velns sācis tā dancot kā bijis jābēg no šķūņa ārā. Kādreiz viņi atveduši krievu mācītāju, tas nosvētījis siena škūni un pēc tam arī Velns aizbēdzis. Tas noticis apmēram 50 gadu atpakaļ. 209635. Nelabā varā.Apmēram 70 gadi atpakaļ, kad Rozēnu pagastā Strūgas māja dzīvojis kāds saimnieks. Saimnieks ļoti pielūdzis Veļus un katru gadu mārtīnu vakarā viņš nesis uz tīrumu melnu nokautu gaiili [gaili] un noracis to zem pīleņģa. Lai vai bijuši cik slikti gadi viņam nav trūcis labības. Reiz kādu rudeni saimnieks bijis rijā labību izvētījis un saucis kalpu palīgā nest uz klēti. Pats saimnieks bēris labību maisā un sacījis uz kalpu "Tā kā tev nebūs aizstikt [aiztikt] to kas sēdēs uz apcirkņa malu [malas]" Kalps paņēmis maisu un aizgājis uz klēti, uz apcirkņa malu [malas] viņš redzējis |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Rencēnu pamatskolas vākums |
| Vienības | #LFK 116, 2094 #LFK 116, 2095 #LFK 116, 2096 |
