Alberts Vītols

Alberts Vītols (1888–1965) – mācītājs, pedagogs, dzejnieks. Beidzis Tērbatas Universitāti (1918), ilgus gadus bijis Cesvaines evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs (1921–1964), pildījis Cēsu, vēlāk Madonas iecirkņa prāvesta pienākumus. Cesvaines ģimnāzijas dibinātājs (1919). Rakstījis apceres par Cesvaines novadu 18. gadsimta vidū, par Cesvaines draudzi, publicējis atmiņas par Cesvaines ģimnāzijas pirmsākumiem. Draudzējies ar rakstnieku Augustu Saulieti, sarakstījis atmiņas par Saulieša dzīves pēdējiem gadiem. Sastādījis reliģiskās dzejas krājumu “Pie svētavota” (1926) un reliģiski ievirzītās īsprozas krājumu “Dieva kalnā” (1927). Vītols ir Dziesmu grāmatā iekļauto dzejas tekstu autors.

Dzimis 1888. gada 13. augustā zemnieka Jāņa un viņa sieva Mariņas (dzimusi Cerbuka) ģimenē toreizējā Bučauskas (vēlāk Virānes, kopš 1960 Dzelzavas) pagasta "Lejas Riteņos".
1922: nodibina ģimeni. Dzīvesbiedre Emma (1895–1970) bijusi mūzikas skolotāja, studējusi Pēterburgas konservatorijā kopā ar vēlāko rakstnieka Augusta Saulieša kundzi Mariju Valteri. Vītolu ģimenē trīs bērni: Andrejs (1923–2015), Jānis (1924–2007) un Maija (1927).

Par pedagogu un mācītāju Albertu Vītolu

"[..] mums, cesvainiešiem, viņš bija mīļš ne tikai kā mācītājs, bet arī kā mūsu ģimnāzijas dibinātājs, tās pirmais direktors un daudzu garīgais tēvs. [..] Vītols bija pirmais ģimnāzijas direktors un kopš 1921. gada 13. februāra Cesvaines draudzes mācītājs, darot šo darbu līdz pat 1964. gada Lieldienām, kad komunistu iestādes baznīcu draudzei atņem. Dažus mēnešus līdz savai slimībai un nāvei Vītols sprediķo Lazdonas baznīcā. [..]

Cesvaines ģimnāzija un baznīca ir tā vide, kur dzīvoja un darbojās Alberts Vītols. Liela bija viņa ietekme šai novadā, bet pāri tam viņš atstājis pēdas arī visā latviešu reliģiskajā dzīvē. Viņa vārds ir mūsu Dziesmu grāmatas autoru sarakstā. Viņš sastādījis reliģisku dzeju antoloģiju “Pie svētavota” un sakārtojis līdzīga rakstura prozas darbus krājumā “Dieva kalnā”. Divas brīnišķīgas grāmatas. Vītols darbojās arī periodikā, rakstīdams “Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā”, “Latvju Žurnālā” u. c. Tuvs viņam bija rakstnieks A. Saulietis [..].

To dziļo ietekmi, ko viņš atstājis savos skolniekos un draudzē, grūti pat pateikt vārdos un aprakstīt. Reliģijas mācība Latvijas skolās nebija obligāta, bet Vītola stundās klāt bija visi, pat pareizticīgie un katoļi. Un, ja man šobrīd daudz kā pietrūkst, kas bija dzimtenē, tad bieži atceros Vītola stundu piezīmes. Viņš mums diktēja īsu tekstu, ko pēc tam plaši komentēja. Tas bija moderns mācītājs ar izcilām filozofiskām zināšanām, kas mums stāstīja par svēto Francisku un Augustīnu vai arī runāja par reliģijas un ētikas pamatiem. Un es nekad nevaru aizmirst viņa dziļos un reizē vienkāršos sprediķus Cesvaines baznīcā un kapos."

Āboliņš, Jānis. Daži piemiņas vārdi, Cesvaines ģimnāzijas dibinātājam Albertam Vītolam aizsaulē aizejot. Akadēmiskā Dzīve, 1966, Nr. 9.

1921: ordinēts par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāju un ievēlēts mācītāja amatā Cesvaines draudzē.
1921–1964: Cesvaines evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs.
1939: 12. maijā, būdams Madonas aizsargu pulka mācītājs, apbalvots ar Atzinības Krustu (Valdības Vēstnesis, 1939, 13. maijs).
1946: 3.maijā iecelts par Cēsu iecirkņa prāvesta vietas izpildītāju.
1947: ievēlēts par Cēsu iecirkņa prāvestu.
1948: Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes loceklis.
1952: 1. janvārī iecelts par Madonas iecirkņa prāvestu.
1954: darbojies Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes prezidijā.
50. gadi: lasījis lekcijas Teoloģiskajos kursos Rīgā
1965: sprediķojis Lazdonas baznīcā.

Krājumu sastādītājs

1926: Pie svētavota (reliģiskā dzeja)
1927: Dieva kalnā (reliģiskā īsproza)