Heinrihs Baumanis

Heinrihs Baumanis

Heinrich Baumann

Joahims Baumanis - Brālis

Heinrihs BAUMANIS (Baumann, 1716-1790) ir vācu tautības garīdznieks. Dzimis Austrumprūsijā, sākumā Baumanis ir mācījies mājās, pēc tam Liepājas pilsētas skolā. Pēc teoloģijas studijām Jēnas universitātē, kuras gaisotnē dominē luteriska ortodoksija, piētisma un apgaismības idejas, 1739. gadā īslaicīgi uzturējies pie brāļa Jaunpils mācītāja Joahima Baumaņa. Kurzeme tomēr Heinrihu Baumani nav vilinājusi, tāpēc aizgājis par mājskolotāju pie kapteiņa fon Bornemana (von Bornemann) Gaujienā. Baumanis ir Liezeres (1741-1760), Cēsu (1760-1790) mācītājs un vēlāk - prāvests (1771-1790). Līdztekus mācītāja darbam Baumanis ir interesējies par vietējo kultūru: vācis materiālus un ziņas par Vidzemes vēsturi un statistiku, kā arī latviešu kultūru un vācis tautasdziesmas, kas vēlāk ar Hupela starpniecību nokļuva Johana Gotfrīda Herdera rokās un tika publicētas viņa sakārtotajos dažādu tautu dziesmu krājumos.

Heinrihs Baumanis ir dzimis divpadsmit bērnu ģimenē, viņa tēvs ir Joahims Baumanis (Baumann, 1669-1746), Liepājas fogts, Kretingales muižas īpašnieks, vēlāk virsinspektors Kēnigsbergas muitā (Ober-Insp.b. Lizentamt), māte Sofija Elizabete, dzimusi Hojere (Hoyer, mir. 1730), Liepājas tirgotāja meita. Heinrihs Baumanis 1744. gadā Liezērē apprecas ar Eleonoru Elizabeti von Heugeli (Heugel, 1715-1754) no Silēzijas (Schlesien), laulībā piedzimst divas meitas: Anna Salome un Marta Juliāne.

"Sirdsdraugs, šeit piesūtu dažas latviešu dziesmas. Ticiet man, mīļais draugs, ka par šo poēziju agrāk nebiju neko dzirdējis. Šī mēneša 30. dienā, kad es, saņēmis Jūsu cienījamo vēstuli, pastāstīju savai saimei par pieprasītajām dziesmām, viņus sagrāba tāds prieks un jūsma, ka tikko spēju tos apvaldīt. Tas, ko šeit pielieku klāt, ir tikai sākums; turpmāk vēl. Jūs te atradīsit šo un to, kas no latviešiem nemaz nebūtu bijis gaidāms".

Fragments no Heinriha Baumaņa vēstules Benjamīnam Fišeram 1777. gada 31. oktobrī. Citēts pēc: Beata Paškevica. Latviešu tautasdziesmu teksti, to pierakstītāji un sūtītāji J.G.Herderam "Tautasdziesmu" izdevuma vajadzībām. Grām.: Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Sast. R.Bičevskis. Rīga: FSI, 2017, 293. lpp.


"Pastātiet man, mīļais draugs! Ko ģenerālsuperintendenta Herdera kungs - viņa labi izdevusies ģīmetne atrodas manā Vidzemes lietu krājumā - grib darīt ar mūsu latviešu tautasdziesmām? Šis lielais vīrs! Tā man ir mīkla, kuru nespēju uzminēt."

Fragments no Heinriha Baumaņa vēstules Benjamīnam Fišeram 1778. gada 13. martā. Citēts pēc: Beata Paškevica. Latviešu tautasdziesmu teksti, to pierakstītāji un sūtītāji J.G.Herderam "Tautasdziesmu" izdevuma vajadzībām. Grām.: Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Sast. R.Bičevskis. Rīga: FSI, 2017, 299. lpp.


"Dzimis prūsis un bijušais Kurzemes skolnieks un students, Baumanis tomēr apzināti izšķirās par Vidzemi kā tēvzemi, noliedzot Kurzemi. Kā patriotisks izglītots cilvēks viņš savukārt nedomāja aktuālās politiskās dimensijas ietvaros: šo dimensiju neatklāj ne viņa pūles ap latviešu valodu, kas saistītas ar tās sistemātisku saprašanu, ne viņa turpmākās vēsturiskās un kultūras intereses, kas vienmēr pašsaprotami iekļāva Kurzemi, kaut arī šeit bieži bieži atdūrās pret savu draugu un paziņu loka stingrajām robežām un viņam pat bija grūti saņemt no kurzemniekiem nepieciešamo informāciju. Baumanis tēvzemes labklājības veicināšanu saskatīja rūpēs par tās vēsturi, par labu skolas izglītību un audzināšanu, kā arī izglītībā kopumā [Der gebürtige Preuße und ehemalige kurländische Schüler und Student Baumann hatte sich dabei bewusst für Livland als Vaterland entschieden, in Ablehnung gegen Kurland. Als patriotischer Gelehrter wiederum dachte er nicht in aktuellen politischen Dimensionen: Nicht nur sein Bemühen um die systematische Erfassung der lettischen Sprache transzendierte nämlich diese Dimension, sondern auch sein weiteres historisches und kulturelles Interesse bezog Kurland immer selbstverständlich mit ein, obwohl er gerade hier oft an die Grenzen seines Netzwerks stieß und Schwierigkeiten hatte, die entsprechenden Informationen aus Kurland zu bekommen. Das Wohl des Vaterlandes zu befördern sah Baumann neben dem Bemühungen um die Geschichte im Bemühen um ein gutes Schulwesen und gute Erziehung und Bildung allgemein.]"

Anuschka Tischer. Der Sammler als Aufklärer: das Leben und Wirken Heinrich Baumanns (1716-1790). In: Aufklärer im Baltikum. Europäischen Kontext und Regionale besonderheiten. Hrsg. Ulrich Kronauer. Hedelberg: Winter, 2011, S. 160.

Pastorālā darbība un rūpes par jaunās paaudzes izglītošanu

Latviešu tautasdziesmu vākšana

Pēc J.G.Herdera lūguma Augustam Vilhelmam Hupelim Heinrihs Baumanis ir pierakstījis latviešu tautasdziesmas, tomēr sākotnēji Baumanim nav tieša sakara ar Hupeli. Visticamāk Baumaņa savāktās tautasdziesmas vispirms nonākušas viņa drauga Jakoba Benjamīna Fišera rokās, kurš tās savukārt nodevis tālāk Hupelim nosūtīšanai Herderam.
1777. gada 31. oktobrī un 28. novembrī H. Baumanis nosūta J.B.Fišeram latviešu tautasdziesmas divos sūtījumos [sal.: LVVA f. 4038, ap.2, lieta 304, 40-41].

Kultūrvēsturiski pētījumi par Vidzemi (manuskripti)

• Livländisches Gelehrtenlexikon jeb Bibliotheca Livonica [Vidzemes zinātnieku leksikons, nav saglabājies]
• Bibliotheca Lettica [Latviešu bibliotēka jeb pārskats par visām latviešu grāmatām, strādā pie tā 1764-1783, atrodas Latvijas Valsts Vēstures arhīvā: LVVA f. 4038, apr.2, lieta 1540]
• Lettischsprachige Reformationsgeschichte [Reformācijas vēsture latviešu valodā, nav saglabājusies]
• Diptycha Wendensis [Cēsu diptihs - paplašināta baznīcas grāmata, kurā ir īsi mirušo draudzes locekļu dzīves apraksti, 1760-1782; LVVA f. 4038, apr.2, lieta 35]
• Tagebuch [dienasgrāmata, līdz 1773.g; LVVA f. 4038, apr.2, lieta 91]

Svarīga kultūrvēsturiska nozīme arī viņa sarakstei ar kolēģiem [LVVA f. 4083, apr.2, lieta 304] un personīgās bibliotēkas grāmatu katalogam ar 500 ierakstiem [LVVA f. 4038, apr. 2, l. 70., 115].