Emilis Melngailis

Emilis Melngailis

Jūlijs

Tenis Melngailis - Dēls
Ruta Melngaile - Meita
Edvīns Mednis - Māsasdēls

Komponists, kordiriģents, mūzikas folklorists. Beidzis Pēterburgas konservatorijas kompozīcijas klasi (1901). No 1906. līdz 1919. gadam dzīvojis Taškentā. Atgriezies dzimtenē, strādājis dažādus gadījuma darbus, nodibinājis savu kori, sācis sistemātiski vākt tautas mūziku (tautas mūziku vācis arī agrāk), ko turpināja līdz 1935. gadam un atsāka 1940. gadā. Savācis gandrīz 5000 melodiju, arī citu tautu, piemēram, krievu, ebreju, kazahu u.c. Vācis lībiešu folkloru novados ap Kolku. Daudz sadarbojies ar Latviešu folkloras krātuvi, nodevis plašu krājumu, melodijas un tekstus papildinot ar 46 fotogrāfijām. Emiļa Melngaiļa materiālu vākumam LFK piešķirts arhīva numurs [1045].

Emilis Melngailis sarakstījis dažādu žanru mūziku, arī baletu un simfoniskas poēmas, bet par nozīmīgākām tiek atzītas viņa dziesmas korim. Tās publicētas burtnīcās ar nosaukumu "Birzēs i norās" (1902–1957), kopumā 275 dziesmas no kurām 220 ir latviešu tautasdziesmu apdares. Mūzikas harmoniskās valodas pamatā – ne vien tautasdziesmu apdarēs, bet arī oriģinālmūzikā – ir tautasdziesmu daudzbalsība, sevišķi no Ontona Skrindas 1900. gadā pierakstītie latgaliešu daudzbalsības paraugi. Pats Emilis Melngailis bijis arī vairāku dziesmu svētku virsdiriģents.

Daudz rakstījis presē – gan folkloras vākšanas ceļojuma aprakstus, gan kritikas un polemiskus rakstus. Aktīvi aizstāvējis komponistu autortiesības.

---

Papildu uzziņai:

Šarkovska-Liepiņa, Ilze. Emilis Melngailis. Latviešu folkloristika starpkaru periodā, red. D. Bula. Rīga: Zinātne, 2014, 510-531.

Latviešu konversācijas vārdnīca - XIII sēj. - 26527.-26530.sl.

Bendorfs V. Īstais laiks vēl priekšā // Padomju Jaunatne. - 1974. -17. febr. (Nr. 34)

Kalniņš A. Ticības apliecinājums Emilim Melngailim // Māksla.- 1974 - Nr.1.- 30.-32. lpp.; u.c.

Vīksna, Māra; Bendorfs, Vilis. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Zinātne, 2000, 59. lpp.