Alberts Gulbis

Alberts Gulbis

Alberts Gulbis (1892–1983) – rakstnieks un skolotājs. Bērnu un jauniešu auditorijai sarakstījis vēsturiskus stāstus par Latvijas senākās vēstures notikumiem: "Gaidis" (periodikā 1935, grāmatā 1938), "Meitene ar akmens cirvi" (1967), "Pirms tūkstoš gadiem" (1968), "Pičs aizbēg pasaulē" (1970), "Noslēpumainās bultas" (1972), "Tas notika lībiešu zemē" (1978), tajos rūpīgi raksturoti laikmeta, vides un sadzīves apstākļi.

Dzimis Dobelē Jetes un Friča Gulbju ģimenē.
Mācījies Oto Feldmaņa privātskolā Dobelē (skolotāji Oto Feldmanis, Roberts Freibergs, Dāvids Beika).
1907–1911: mācījies un beidzis Valmieras skolotāju semināru, šajā laikā seminārā vecākā kursā mācījušies arī Jānis Ezeriņš un Leons Paegle.
1911–1913: strādājis Daugavgrīvas draudzes skolā par palīgskolotāju.
1913–1949: Irlavas skolas pārzinis un vēstures skolotājs (ar pārtraukumiem). Pirmā pasaules kara laikā, 1917. gadā, neilgi strādājis Jērcēnu pagasta skolā.
1949: pārcēlies uz Rīgu.
1951–1957: strādājis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecībā par ražošanas daļas vadītāju.

Alberta Gulbja un latviešu valodas, literatūras un ģeogrāfijas skolotājas Helēnas Gulbes (dzimusi Kaupe) meita ir gleznotāja Ērika Gulbe (1916–2003).

Par Alberta Gulbja darbiem

"No visiem prozas rakstītājiem mūsu literatūrā laikam gan Alberts Gulbis ir visuzticīgākais vēsturiskajam stāstam. Pēc izglītības viņš ir vēsturnieks. Ilgus gadus nostrādājis skolā, viņš tagad ar daiļliteratūras palīdzību turpina savu iemīļoto darbu – darīt tuvu jaunatnei Latvijas vēsturi, tās notikumus, atsevišķu cilšu likteņus. 1967. gadā iznāca grāmatā viņa pirmais darbs – stāsts par Latvijas senvēsturi "Meitene ar akmens cirvi", sekoja virkne citu (..).
Alberta Gulbja darbi, kas iznākuši sērijā "Stāsti par vēsturi", visi ir stipri balstīti konkrētā Latvijas vēstures materiālā – tie radušies no arheoloģiskajos izrakumos gūtajiem priekšstatiem par mūsu senču dzīvi, no vēstures avotu liecībām. Līdz ar to viņa grāmatas paver precīzu attēlojamā laikmeta ainu gan par atsevišķu cilšu dzīves veidu, gan nodarbošanos, gan apģērbu, darbarīkiem un ieročiem, gan mītņu izskatu. Tieši šī ārējā atribūtika ir spēcīgākā rakstnieka talanta šķautne – precīzs, detalizēts, uzskatāms apraksts par lietu pasauli, kura apņēmusi cilvēkus pirms daudziem gariem gadsimtiem. Ar saistoša sižeta izveidi autors neaizraujas, nav viņam tādu drošuļu kā Rutku Tēvam. Alberts Gulbis arī neveido savus stāstus kā vērtējumu par kādu vienu vēsturisku notikumu."

Kiršentāle, Ingrīda. Pirms 800 gadiem Mārtiņsalā. Literatūra un Māksla, 30.06.1978.

Vēsturiskā proza jaunatnei

1935: "Gaidis" (žurnālā "Dzimtene un Pasaule", nr. 13–24; grāmatā 1938, Valters un Rapa).
1967: "Meitene ar akmens cirvi" (Liesma).
1968: "Pirms tūkstoš gadiem" (Liesma).
1970: "Pičs aizbēg pasaulē" (Liesma).
1972: "Noslēpumainās bultas" (Liesma).
1978: "Tas notika lībiešu zemē" (Liesma).
1978: "Trīs draugi senajā Rīgā" (nepublicēts; fragmentu publikācijās figurē arī nosaukumi "Četri draugi senajā Rīgā" un "Rīga 14. gadsimtā").