Vietas

Tiek rādīti ieraksti 27,961-27,970 no 27,970.
SīktēlsIDNosaukumsAdreseVeidsAprakstsAtjaunota 
    
1189292Baložu muižaRencēnu pagasts, Valmieras novadsMuiža2018-12-05
1932240Pauskas"Pauskas", Jeru pagasts, Valmieras novads, LV-4234Viensēta2024-02-14
1932635ARKACietokšņa iela 4, Daugavpils, LV-5401Skatuve2024-02-17
1078148Asūnes pagasts Asūnes pagasts, Krāslavas novadsPagasts2024-02-19
1932803Lielie ZeiziLielie Zeizi, Asūnes pagasts, Krāslavas novadsCiems2024-02-19
1361384Burtnieku evaņģēliski luteriskā baznīca"Mācītājmuiža", Burtnieku pagasts, Valmieras novads, LV-4206Baznīca

Burtnieku Svētās Marijas baznīca ir viena no vecākajām Latvijā. Uzskata, ka senākā Burtnieku katoļu baznīca celta pēc 1224. gada, kad Tālavas dalīšanas līgumā Zobenbrāļu ordenis ieguva Tālavas letgaļu Burtnieku pilsnovada zemes. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā pieminēts, ka Livonijas ordeņa mestra Villekina un Rīgas arhibīskapa Johana I valdīšanas laikā līdz 1284. gadam uzceltas Burtnieku, Valmieras, Cēsu un Trikātas baznīcas. Senākā baznīca atradusies pie Burtnieku pils. 1434. gadā pirmo reizi pieminēts Burtnieku draudzes novads (Burtenigh).

Zviedru Vidzemes laikā 1654. gadā Burtnieku baznīca ugunsgrēkā nodega, 1669. gadā atjaunota. 1683. gadā uzsāka jaunas gotiskas mūra baznīcas celšanu tagadējā tās atrašanās vietā. Saglabājusies 1684. gadā izgatavotā kancele, ko rotā piecu evaņģēlistu tēlu gleznojumi. 1691. gadā baznīcā uzsādīts jauns altāris. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām par Burtnieku mācītāju kalpoja J. B. Fišers. 1746. gadā nodega blakus baznīcai esošā Burtnieku mācītājmuiža un bojā gāja visas vecās baznīcas grāmatas. Draudzes mācītājs no 1769. līdz 1816. gadam bija J. H. Guleke. 1779. gadā iesvētīja jaunas ērģeles, 1780. gadā draudze nopirka sudraba biķeri un dievmaizīšu trauku. 1805. gadā tika atjaunots baznīcas tornis, 1810. gadā ieviesa jauno latviešu dziesmu grāmatu. No 1817. gada Burtnieku draudzes mācītājs bija V. F. Parots (Tērbatas Universitātes rektora G. F. Parota dēls), pēc viņa T. L. Girgensons. 1863. gadā tornī iespēra zibens un tas nodega, 1866. gadā uzcelts par jaunu. 1934. gadā pie Burtnieku baznīcas iestādīja Varoņu birzi, kurā 1937. gadā atklāja Nikolaja Maulica darināto pieminekli Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes locekļiem.

Latvijas PSR laikā 1962. gadā Burtnieku baznīcu atsavināja draudzei nolūkā tur ierīkot koncertzāli, pazuda altāra gleznas, daļēji gāja bojā baznīcas interjers. 1981. gadā Burtnieku baznīcā Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvalde uzsāka izpētes darbus. Tika pieņemts lēmums izveidot baznīcu par Rundāles muzeja filiāli un tajā izvietot reliģiskās glezniecības ekspozīciju.

Avots: https://lv.wikipedia.org (skatīts 12.06.2020.)

2020-06-12
1105606Rencēnu muiža "Rencēnu muiža", Rencēnu pagasts, Valmieras novads, LV-4232Muižavēsturiskā muiža Rencēnu muiža [AR] Rencēnu pagasts, Burtnieku novads, agrāk Valmieras rajons 2018-03-02
1068050OsiunsAsūne, Asūnes pagasts, Krāslavas novadsCiems

vidējciems

2024-02-19
1068041Mazās Zeizes Mazās Zeizes, Asūnes pagasts, Krāslavas novadsCiems

skrajciem

2024-02-19
1933128Muzikālais teātrisBrīvības iela 96, Rīga, LV-1001Skatuve2024-02-21
Tiek rādīti ieraksti 27,961-27,970 no 27,970.