Intervija ar Aiju Konstanti

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0040

00:00:00-00:06:09

Aija Konstante pavadījusi bērnību Imantā, dzīvojusi arī citās Rīgas apkaimēs un tagad atgriezusies strādāt Imantā. Dejojusi no četru gadu vecuma. Mācījusies ekonomiku LU un ieguvusi pedagoģisko izglītību RPIVA.
Sākusi strādāt Mežciemā, tad atnākusi uz “Imantu”, kur sākotnēji repetitors bijis brālis. Aijai kā vadītājai sākas sestā sezona ar jauniešu deju kolektīvu “Imanta”, pirms tam divus gadus bijusi repetitore šajā kolektīvā. 2023. gadā kolektīvam būs 15 gadi. Sākumā “Imanta” bija 69. vidusskolas kolektīvs.
Kolektīvā ir dejotāji vecumā no 17 līdz 31 gadam, 17 meitenes un 13 puiši.
Stāsta par vecumu un B un A grupas kolektīviem.

00:06:10-00:09:00

Par deju kolektīva nosaukumu. “Imanta” ir labskanīgs nosaukums, tas rada arī piederības sajūtu rajonam.

00:09:01-00:15:20

Par dejotāju piesaistīšanu kolektīvam. Kolektīvā šobrīd ir maz dejotāju no Imantas, brauc no visurienes.
Šajā Daugavas pusē ir maz deju kolektīvu. Ir kādi deju pulciņi vai deju kolektīvi skolās.
Aija bērnībā dejoja nevis deju kolektīvā Imantā, bet centrā pie Imanta Magones un Jāņa Marcinkeviča. Deju kolektīvu līmenis Rīgā ir audzis.

00:15:21-00:19:09

Kolektīvā dejotājus interesē celt savu līmeni, tomēr svarīgs ir arī prieks. Ja dejotājiem “uzliek” deju, ko viņi paši grib, tad atdeve un entuziasms nereti ir daudz lielāks. Svarīga arī kopības sajūta, otrā ģimene, pasākumi ārpus dejām. Pirmais pasākums sezonā parasti ir “Greizais kompass”, tad svarīgas ir arī iesvētības, rīko nometnes (arī izbraukumos), balles pēc koncertiem.

00:19:10-00:23:29

Par draugu kolektīviem visā Latvijā. Draudzības parasti izveidojas, jo vadītāji ir pazīstami. Imantas kultūras centrā koncertus rīko retāk, jo skatuve ir maza. Tāpēc vairākkārt koncerti rīkoti “Ziemeļblāzmā”. Kādreiz vairāk bērnu deju kolektīviem rīkoja koncertus Imantā, aicinot arī “Kurzemītes” un “Altonas” kolektīvus.
Imantas kultūras centrā ir ļoti labi darboties, jo tā ir sava vieta, var atstāt tērpus, mantas, nav jāsatraucas, ka citi nāks.

00:23:30-00:28:04

Visu, ko kultūras centrā pajautā, visu parasti arī dabū, palīdz ar afišu izdrukām utt. Tāpēc ir ļoti ērti būt “zem” kultūras centra. Negatīvo aspektu neesot. Uz gadskārtu pasākumiem aicina, bet dalība nekad nav bijusi obligāta.
Parasti oktobrī ir sezonas atklāšanas koncerts kultūras centrā, pēc tā arī balle. Pārsvarā “Imanta” piedalās arī Lieldienu pasākumos, reizēm arī ielīgošanas pasākumos un Rīgas svētkos augustā.
Jāņos dejošana notiek ārā, aiz kultūras centra. Tā kā āra skatuves ir mazas un slidenas, ir gadījies, ka nokrīt un apgāž dekorācijas, puķupodus un citi kuriozi. Uz Jāņiem pļavas vidū ir ugunskurs, aicina rotaļās.

00:28:05-00:30:06

Uz koncertiem pārsvarā nāk cilvēki no apkārtnes, bet kādreiz apmeklētāji bijuši vairāk. Īpaši koncertos, kas notiek iekšā, ir mazāk cilvēku. Uz tautas mākslu nāk mazāk nekā uz populārajiem mūziķiem.

00:30:07-00:33:19

Kolektīvā mīļas dejas ir “Dod, Dieviņi, labu lietu” (Māra Konstanta horeogrāfija), “Ai, zaļā birztaliņa”, “Rīga dimd”. Reizēm ballītēs, ja uzliek “Dod, Dieviņi” mūziku, tad dejotāji sāk to dejot. “Prūšu zeme”, “Lecam pa vecam”, “Cūkas driķos” un citas dejas ir tādas, ko dejotāji var sākt dejot arī ballēs.

00:33:20-00:35:50

Dejotāji labi zina, ka viņi dejo skatuvisko tautas deju, ka tā atšķiras no tautas dejas, bet ikdienā dejotāji tam nepievērš uzmanību. Tā ir ‘latviešu deja’, ‘tautas deja’, citi saka ‘tautu deja’, ko Aija mēģina labot. Ir jāzina termini un jēdzieni. Bet ļoti svarīgi dejotājiem tas nav.

00:35:51-00:41:35

Aija stāsta par savām horeogrāfijām, ko dejojusi “Imanta” un “Teiksma”. “Nāc ar mani lustēties” ir ātra deja. “Tautiešam roku devu” tiek dejota ik pa laikam (dejota arī Jaunrades deju konkursā).
Par pielāgošanos repertuāram un koncertu programmai. Ir obligātais repertuārs, ir dejas, ko izvēlas vadītāji. Svarīgi gada griezumā, vai ir obligātais repertuārs.
Koncertā Liepājā īstenoti vairāki deju eksperimentu, kur likti kopā puiši un meitas no dažādiem kolektīviem, un citā gadā pa vienam pārim no kolektīva. Tad izmēģina tikai uz vietas un dejo koncertā.

00:41:36-00:48:29

Par mūzikas izvēli dejas radīšanas procesā. Meiteņu dejai “Es jauna būdama” ņemta “Laiksnes” mūzika. Dejotājiem ir sarežģītāk dejot, ja ir tikai balss, tāpēc parasti tomēr izvēlas, lai ir instrumentālais pavadījums.
Kad rada dejas, rēķinās ar tiem, kuri būs dejotāji. Var būt, ka domā vieniem dejotājiem, bet piemērotāk ir citiem, piemēram, “Padejoja saimeniece” labāk izskatījās vidējai paaudzei nekā jauniešiem.
Dziesmu un deju svētki ir svarīgi, īpaši, dejotājiem. Svētki ir kvalitātes rādītājs.

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0041

00:00:00-00:03:08

Par Dziesmu un deju svētkiem. Ir jāpiedalās Dziesmu svētkos, bet mērķis bērniem ir iemācīties dejot, iznest sevi, tautastērpu, iemācīties tradīcijas. Pieaugušajiem svētki ir mērķis.

00:03:09-00:09:10

“Imantai” ir Bērzgales un Liepupes tautastērpi meitenēm, puišiem ir Bērzgales tautastērps un viens no senākiem laikiem, kā arī pagājušo Dziesmu un deju svētku “Māras zemes” tērpi. Nākamos tērpus gribētos no Kurzemes.
Par skatuves tēlu.

00:09:11-00:15:19

Aija Imantu uzskata par drošu rajonu, Zolitūde aiz dzelzceļa – nē, Iļģuciems – salīdzinoši drošs. Mācījās Rīgas Imantas vidusskolā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā.
Bērnībā stadionā visi kopā spēlēja “Kazakus, razboiņikus”, komandās dalījās krievi pret latviešiem, bet visi bija draudzīgi. Spēlēja arī “Tautas bumbu”. Bērnu kompānija bija ļoti liela. Biežāk gāja uz Anniņmuižas mežu, bet uz mežu, kas ir aiz Kurzemes prospekta, gāja no skolas skriet krosu.
Bērni spēlējoties, slēpās zem paradkām (trepītēm, kas ir aiz mājām), sēdēja kokos. Pie vecā Rīgas Imantas vidusskolas sporta laukuma bija trubas, pie kurām nereti pulcējās un spēlējās, tā metāliskā smarža spilgti palikusi atmiņā. No skaņām vislabāk atceras lidmašīnu un dzelzceļa skaņu, lai arī it kā atradās diezgan tālu, bet varēja labi dzirdēt.

00:15:20-00:18:19

Par pārmaiņām apkaimē. Ir jauns sporta stadions pie skolas, vecāku dzīvokļa pagalmā bija māja, kas nodega, mainās veikals – sākumā “Nif naf”, tad “Nelda”, tagad “Lidl”, jaunas ēkas uzceltas un visa Radio rūpnīcas teritorija ir pilnībā mainījusies. Kultūras nams arī pilnīgi mainījies.

00:18:20-00:21:36

Bērnībā nāca uz kultūras centru skatīties kino un uz svētkiem (notika gan iekšā, gan ārā). Dažādos svētkos notika seju apkrāsošana, cālīšu griešana, šūpošanās, olu ripināšana, olu krāsošana. Tagad tas notiek mazāk. Lieldienas palikušas vairāk atmiņā, nekā Jāņu pasākumi. Reizēm uz Miķeļdienu notiek kāds pasākums.

00:21:37-00:24:46

Vidusskola Āgenskalnā. Ceļš ar 4. tramvaju līdz skolai Āgenskalnā likās ļoti tāls, jo tramvajs no rītiem vienmēr bija ļoti pilns. Kāpa ārā pieturā, kas ir nākamā aiz Kalnciema ielas. Brauciens uz centru likās kaut kas īpašs, lai arī no bērnības jau braukts dejot uz centru, kur atradās deju kolektīvs.

00:24:47-00:29:16

Pie Imantas vidusskolas kādreiz notika strelkas – krievi pret latviešiem. Brauca arī policija. Pretējie parasti nāca no Zolitūdes. Tajās reizēs bija ļoti bail.

Mīļākā vieta Imantā ir vecāku dzīvoklis, arī kultūras centrs ir ļoti mājīga un forša vieta.