Intervija ar Elitu Treiloni

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0095

00:00:00-00:01:40

[Intervijas ievads.]

00:01:41-00:06:09

TDA Ačkups izveidots 1951. gadā. Elita Treilone tajā strādā no 1984. gada, bet vada no 1995. gada.
Stāsta par to, kā nonākusi līdz dejošanai, par studijām.

00:06:10-00:12:02

Ačkups vienmēr bijis saistīts ar Rīgas Medicīnas institūtu (tagad RSU). Padomju laikos kolektīvā dejoja tikai mediķi. Par atšķirību no citiem kolektīviem.
Šobrīd Ačkupā dejo ne tikai studenti, ir arī jaunāki un vecāki dejotāji. Stāsta, ka desmit gadus ir jānodejo, lai pa īstam saprastu kolektīvu un visu ap to.
Pēc kovida laika kolektīvos ir problēmas ar dejotājiem, diezgan daudzi ir pametuši dejošanu, kā arī ir problēmas ar repertuāra apguvi.

00:12:03-00:16:29

Par mēģinājumu norisi kovid laikā, dejošana Uzvaras parkā.

00:16:30-00:23:59

Par Ačkupu teiktu, ka kolektīvs ir no Rīgas, nevis no Pārdaugavas. Vienīgā reize, kad sajuta Pārdaugavas piederību, bija pasākumā Nordeķu parkā ļoti sen atpakaļ, jo tajā vajadzēja kādu no Pārdaugavas kolektīviem.
Par Dzegužkalnu kā labu vietu dejošanai.
Par RSU pasākumiem. Dejo imatrikulācijas pasākumos. Martā parasti ir Akadēmiskā balle universitātei. Ir arī senjoru vakars, kurā jādejo. Jādejo arī universitātes konferencēs. Pasākumi parasti notiek RSU Aulā, reizēm arī Latviešu biedrības namā. Mēģinājumi reizēm, īpaši pirms koncertiem, notiek arī Aulā, kur ir liela skatuve.
Uz lielajām akadēmiskajām ballēm Ačkups dejo dzīvās kora mūzikas pavadījumā. Stāsta par projektu “Teic, kur zeme tā”, ko īstenoja kopā ar kori.

00:24:00-00:27:04

Sadarbība ar RSU ir ļoti veiksmīga, nekad nekas nav atteikts, ja kaut kas nepieciešams.

00:27:05-00:30:40

Ačkupa tradicionālie pasākumi – jauno dejotāju iesvētības, Ziemassvētku svinēšana, Elitas kauss (sporta pasākums), Zelta plosts (pārgājiens ar atrakcijām).

00:30:41-00:45:20

[Dodamies uz tērpu noliktavām.]
Ačkupam ir visu novadu tērpi. Lielākā daļa tērpu ir saglabājušies no padomju laikiem, bet daļa ir atjaunoti, ir arī no jauna šūti. Ir, piemēram, Nīcas, Alsungas, Virgas, Krustpils, Ventspils, Liepupes, Bebrenes, Rucavas, Latgales tērpi. Par tērpu izvēli un specifiku, pielāgošanu dejotājiem. Ir svarīgi, kas dejotājiem ir mugurā, kā deja izskatās. Ir jāatrod labākais tērpu variants. Tagad ir sašūti arī pucīgi tērpi puišiem.
Šobrīd kolektīvā ir apmēram 50 dejotāji.
Par tērpu šūšanu. Nesen uztaisīti arī garie trejdekšņi. Ačkupa dejotājas pašas izšuvušas arī blūžu apkakles.
[Atgriežamies iepriekšējā telpā.]

00:45:21-00:47:17

Par to, kāpēc nav izveidojusies sadarbība ar citiem Pārdaugavas deju kolektīviem.
Ačkups kādreiz piedalījās Eiropeādes kustībā. Tās ietvaros daži koncerti notika Iļģuciema kultūras namā, bet tur ir ļoti maza skatuve, un lielam kolektīvam ir ļoti grūti dejot.

00:47:18-00:50:37

Par deju repertuāru. Divus gadus pirms Dziesmu un deju svētkiem ir jādejo obligātais repertuārs, tad ir divas un reizēm arī trīs programmas. Piedalās arī Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos “Gaudeamus”, kur arī ir savs repertuārs. Ļoti jūt piesaisti lielajiem pasākumiem, kuriem jāgatavo repertuārs. Augustā būs Rīgas pilsētas dejotāju svētki, kuru ietvaros būs jādejo Ķīpsalā. Bet problēmas rada, ka vienas grupas kolektīviem ir līdzīgi repertuāri, tad ir grūti izveidot programmu vienā koncertā.
Jaunrades deju skatēs noskata kādas dejas, tāpat Zelta fonda dejas pārskata.

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0096

00:00:00-00:06:25

Zelta fonda dejas. Ieguvēji ir tie kolektīvi, kuru vadītāji ir radoši un paši taisa dejas. Reizēm ir labas dejas, ko vairāk iestudē, dejo, bet saprot, ka tā nestrādā, publika to nepieņem.
Ir dejotāji, kuri ļoti labi pārzina dejas, un ir tādi, kuri dejo to, ko liek. D grupas dejotāji nevar dejot A grupas dejas gan tāpēc, ka fiziski to bieži nevar vairs izpildīt, kā arī vizuāli neizskatās tik labi.
Vadītāji repertuārā grib ņemt nedaudz grūtākas dejas par kolektīvā esošo līmeni, lai cilvēki augtu, bet ar to jābūt uzmanīgiem.
Kolektīvs dejo arī deju “Ačkups”, bet viņu variants ir Ulda Žagatas “Ačkups”. Ja ir savs koncerts, tad nereti to sāk vai noslēdz tieši ar “Ačkupu”. Daudzi zina skatuvisko “Ačkupu”, bet arī tautas “Ačkups” ir labs variants.

00:06:26-00:12:25

Par dejotājiem, daļa apprecas arī savā starpā. Ar dejotājiem, kuri ilgāk dejo, ir ļoti tuvas attiecības. Kā dejotāji pielāgo savu ikdienu dejošanai, kas aizņem ļoti daudz laika.

00:12:26-00:15:15

Par Deju svētku nozīmi.
Aizvien nereti izskan pārmetumi puišiem, ka viņi dejo.

00:15:16-00:24:38

Kolektīvu starpā ir konkurence. Par kolektīviem par kuriem runā, kuriem ir labs tēls, pie viņiem nāk vairāk jaunu dejotāju. Par skatēm.
Bet tā savā starpā ir izpalīdzīgi. Ja kaut kas trūkst no tērpiem, var aizņemties, vadītāji pārrunā notikumus.
Arī iekšēji kolektīvā ir konkurence, bet kopumā Ačkups ir ļoti draudzīgs.
Pastāsta par iekšējo pasākumu norisi. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka dejotāji ļoti daudz lieto alkoholu, ja arī kādreiz tāda sērga bija, tad tagad tas vairs nav aktuāli.

00:24:39-00:30:00

Latviešu skatuviskā deja ir deja, kur roku pielicis horeogrāfs. Tautas deja ir etnogrāfiskā deja. Bieži to jauc.
Ir dažādi dejotāji, arī tādi, kuri nezina deju nosaukumus. Kāds arī neatceras ar ko dejo kuru deju.
Svarīgas ir skatuviskās, dejas attiecības, ja to nebūs, tad būs vienkārši vingrošana. Tās gan nāk ar laiku, pieredzi. “Foršākās balles ir dejotāju balles.” Tajās ir brīvība, visas emocijas. Kustība, ko dejotājs nav adaptējis par savu kustību, tur nav nekā.

00:30:01-00:34:00

Teicēja ir ieprecējusies Pārdaugavā. Tā ir mīļākā vieta Rīgā. Pandēmijas laikā ir izstaigātas visas mazākās ieliņas. Patīk Botāniskais dārzs, Dzegužkalns, Zundas kanāls.
Pārdaugava ir mainījusies laika gaitā. Kalnciema ielas rajons ir labi uztaisīts, parādījusies jauna apbūve. Ir gan turīgi ļaudis, gan arī vecās koka mājiņas ar krāsns apkuri.

00:34:01-00:38:10

Arvien retāk dodas uz centru, pārsvarā tikai no Zasulauka stacijas ar vilcienu līdz centrālajai stacijai uz otru darbavietu koledžā, kā arī uz teātriem un kino.
Pārdaugava un centrs ļoti atšķiras, Pārdaugava ir kā lauki.
Būts divas reizes Dzegužkalnā uz ielīgošanām. Tie ir ļoti organizēti, bet pasākums ir labs.

00:38:11-00:46:54

Pārdaugava asociējas ar ceriņu smaržu. Ļoti patīk saulriets Pārdaugavā. Daudz putnu skaņu. Vienu vasaru ceriņu krūmā redzēja arī vanadziņu. Dzird arī vilcienu skaņas. 2. tramvajs ir superīgs tramvajs. Svarīga ir arī Rīgas Valsts Vācu ģimnāzija, kur mācījušies bērni, vīrs un viņa tēvs. Arī Rīgas Stradiņa slimnīca, kas ir īstā Pārdaugava.

Par traumatismu dejā.