Pārdrošas meitenes.
Pārdrošas meitenes vakaros mēdza saiet kopā skolas dārbus strādat. Viņas sarumājas, ka kapsetā esot spoki. Viena sacija, ka viņa gājusi gar kapsetu, bet neka nesot [neesot] redzējusi. Otra teica, ši turpat dzīvajot, bet neka nerēdzot. Treša teica ka viņa viena nekur nevarot iet: viņai tulīt radoties spoki. Reiz viņa gājusi gar kapsetu un esot redzējusi, ka balts vecitis ar sarkanu cepuri galva sēd celiņa malā. Viņa paņemusi to cepuri un uzlikusi to sev galvā, un gājusi uz maju. Tad katru dienu nācis tas vecitsun sacijis lai atdodot šā cepuri un pate ar savu roku lai liekot galvā. Bet viņai bijis bail likt. Citi to veciti nav redzejuši ka tik viņa pate, bet balsi gan dzirdējuši. Tad nāca 6 vīri un viņu tureja ciet lai liek cepuri galvā, kā viņa roku pastiepusi ta pazudusi, bet neviens nezin kur viņa palikusi. (Benita Ķikkas) III nod 1922 g.
#LFK 7, 7, 10
Par spokošanos
10
Latviešu valoda
7
25.01.1923
1922, Karva
Karva, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads, LV-4333
Karva, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads, LV-4333
"Šis nostāsts redzams tapināts no Igaunijas."
Fails
Fails
| Atšifrēja | Inese Tone |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-10-10 13:13:50 |
| Labots | 2015-12-10 14:47:42 |
| Atšifrējums | 6, 8Spoku skolaNe sen atpakaļ esot Majorskolā spoki bijuši. Reiz skolotaji aizbraukuši uz kūmam, un mājā palikusi tikai viņa dienast meita. Viņa aizgājusi vakarā augšas istabā gulet, un nebijusi vēl aizmigusi tūlīt atvēries logs un uzlēcis uz loga spoks garam ausim. Meita nobijusies, lūgusi Dievu, kamēr spoks nolēcis no loga un logs aizvēries. Ari tur meiteņu guļamistabā esot spoki. Tur ik vakarus meitenem gāžot gultas riņķī un raujot aiz matiem no gutlam ārā. Skolotaji dedzinot vienmēr uguni bet tāpat raujot no gultam ārā. (K. Pušpur.) IV nod. 1922 g. 6, 9Teika par Opekalna baznicas būvēšanu.Kad sākta Opekalna baznīca būvet, tad darbs negājis uz priekšu. Cik par dienu uzcelts, pa nakti viss sabrucis. Mūrnieki likuši baznicas celšanu mierā. Viņi uzcēluši kādu mazu majiņu. Mājiņā ierikota dzērienu pārdotava. Viņi pamēģinajuši atkal celt baznicu. Tagad baznicas celšana gājusi uz uz priekšu. Pēc baznicas celšanas nolemuši celt krogu. Tagad mazo mājiņu lieto par klētiņu. Šo teiku stastijuši sirmgalvji, pie pēdejas baznicas izlabšanas. (Arturs Muriņš) IV nod 1922 g. 7, 10Pārdrošas meitenes.Pārdrošas meitenes vakaros mēdza saiet kopā skolas dārbus strādat. Viņas sarumājas, ka kapsetā esot spoki. Viena sacija, ka viņa gājusi gar kapsetu, bet neka nesot [neesot] redzējusi. Otra teica, ši turpat dzīvajot, bet neka nerēdzot. Treša teica ka viņa viena nekur nevarot iet: viņai tulīt radoties spoki. Reiz viņa gājusi gar kapsetu un esot redzējusi, ka balts vecitis ar sarkanu cepuri galva sēd celiņa malā. Viņa paņemusi to cepuri un uzlikusi to sev galvā, un gājusi uz maju. Tad katru dienu nācis tas vecits |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Inese Tone |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-10-10 13:13:50 |
| Labots | 2015-12-10 14:55:08 |
| Atšifrējums | un sacijis lai atdodot šā cepuri un pate ar savu roku lai liekot galvā. Bet viņai bijis bail likt. Citi to veciti nav redzejuši ka tik viņa pate, bet balsi gan dzirdējuši. Tad nāca 6 vīri un viņu tureja ciet lai liek cepuri galvā, kā viņa roku pastiepusi ta pazudusi, bet neviens nezin kur viņa palikusi. (Benita Ķikkas) III nod 1922 g. (Šis nostāsts redzams tapinats no Igaunijas) 8, 11Teika par biķeri.Kāds cilveks katru sestdienas vakaru jājis pieguļā. Viņam bijis jajāj gar kapsētu. Katru reizi viņš redzejis, kā kapsētā degušas ugunis. Vienā vakarā viņš piejājis pie kapsētas sētas un redzejis ka velni miroņiem vakariņu izdalijuši. Viņš prasijis, lai šim ar dodot, ko velni ari labprāt darijuši. Kad viņš paņēmis biķeri, tad tūliņ jājis projam. Visi miroņi dzinušies viņam pakaļ, ta ka viņš redzejis ka neizbēgs, tad jājis šķērsām par ceļu, tur visi miroņi palikuši, bet viņš aizjājis mājās. Kur tas vīns bijis uzlijis, tur drēbes bijušas sadegušas. Tas biķeris aiznests uz Cesvaines baznicu, kur tas vēl tagad esot redzams. (Emma Vilisters) III nod. 1922 g. (Vecaki ieceļojuši no citurienes, tamdēļ ari šis nostāsts nava vietejais) 8, 12Teika par vellu.Vecos laikos dzīvoja kada dievbijiga dzimta. Katru vakaru tie pēc darba tureja lūgšanu, bet vienā vakarā biju ļoti piekusuši un aizgaja gulet bez lūgšanas. Tiem nebija istabas, kur gulet, bet tie guleja rijā. Ap pusnakti naca vells [velns] un paņema vienu cilvēku. Vellam bija tik garas kājas kā uz soļa versts, iedams viņš |
| Atšifrēt tekstu |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Karva (Karva, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads, LV-4333) | 1922 | Pierakstīšanas laiks un vieta | Ciems |
