Teika par vellu.
Vecos laikos dzīvoja kada dievbijiga dzimta. Katru vakaru tie pēc darba tureja lūgšanu, bet vienā vakarā biju ļoti piekusuši un aizgaja gulet bez lūgšanas. Tiem nebija istabas, kur gulet, bet tie guleja rijā. Ap pusnakti naca vells [velns] un paņema vienu cilvēku. Vellam bija tik garas kājas kā uz soļa versts, iedams viņšskaitija uz versts solis, uz versts solis. Velns cilvēku bija aiznesi kadas 25, 000. verstes, par [pa] visam citā pasaules daļā.
Pulkstns bija jau 12. naktī gailis ar savu dziedašanu iztrauceja velnu kā viņš cilvēku atstāja. (J. Lorencs) III nod 1922 g.
#LFK 7, 9, 12
Teika par vellu
12
Latviešu valoda
9
25.01.1923
1922, Karva
Karva, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads, LV-4333
Karva, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads, LV-4333
Fails
Fails
Atšifrēja | Inese Tone |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2019-10-10 13:13:50 |
Labots | 2015-12-10 14:55:08 |
Atšifrējums | un sacijis lai atdodot šā cepuri un pate ar savu roku lai liekot galvā. Bet viņai bijis bail likt. Citi to veciti nav redzejuši ka tik viņa pate, bet balsi gan dzirdējuši. Tad nāca 6 vīri un viņu tureja ciet lai liek cepuri galvā, kā viņa roku pastiepusi ta pazudusi, bet neviens nezin kur viņa palikusi. (Benita Ķikkas) III nod 1922 g. (Šis nostāsts redzams tapinats no Igaunijas) 8, 11Teika par biķeri.Kāds cilveks katru sestdienas vakaru jājis pieguļā. Viņam bijis jajāj gar kapsētu. Katru reizi viņš redzejis, kā kapsētā degušas ugunis. Vienā vakarā viņš piejājis pie kapsētas sētas un redzejis ka velni miroņiem vakariņu izdalijuši. Viņš prasijis, lai šim ar dodot, ko velni ari labprāt darijuši. Kad viņš paņēmis biķeri, tad tūliņ jājis projam. Visi miroņi dzinušies viņam pakaļ, ta ka viņš redzejis ka neizbēgs, tad jājis šķērsām par ceļu, tur visi miroņi palikuši, bet viņš aizjājis mājās. Kur tas vīns bijis uzlijis, tur drēbes bijušas sadegušas. Tas biķeris aiznests uz Cesvaines baznicu, kur tas vēl tagad esot redzams. (Emma Vilisters) III nod. 1922 g. (Vecaki ieceļojuši no citurienes, tamdēļ ari šis nostāsts nava vietejais) 8, 12Teika par vellu.Vecos laikos dzīvoja kada dievbijiga dzimta. Katru vakaru tie pēc darba tureja lūgšanu, bet vienā vakarā biju ļoti piekusuši un aizgaja gulet bez lūgšanas. Tiem nebija istabas, kur gulet, bet tie guleja rijā. Ap pusnakti naca vells [velns] un paņema vienu cilvēku. Vellam bija tik garas kājas kā uz soļa versts, iedams viņš |
Atšifrēt tekstu |
Atšifrēja | Inese Tone |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2019-10-10 13:13:50 |
Labots | 2015-12-10 15:22:38 |
Atšifrējums | skaitija uz versts solis, uz versts solis. Velns cilvēku bija aiznesi kadas 25, 000. verstes, par [pa] visam citā pasaules daļā. Pulkstns bija jau 12. naktī gailis ar savu dziedašanu iztrauceja velnu kā viņš cilvēku atstāja. (J. Lorencs) III nod 1922 g. 10, 13Teika par velnu.Vecos laikos kāds zaldats bij nācis no kara mājās. Viņš bij nacis caur pilsētu, un uz kādas ielas, tas bij [bija] iekritis bedrē. Viņš nevareja tikt ārā un viņš sāka kliekt [kliegt]. To bij [bija] izdzirdejis viņš Bodnieks un tas gāja skatīties un redzeja kā zaldats bij pēc iskata [izskata] velns. Bodnieks sabijās un gaja stāstīt citiem. (E. Vilciņš.). III nod 1922 g. (Pats īsti neatmin nostāsta) 11, 14Teika par Kristini.Reiz dzivojuse kada ragana vārdā Kristine. Viņai bijis vīrs vārdā Dauguls Viņš zinajis, ka viņa sieva ragana. Viņš nogājis pie sava kaimiņa un teicis, lai nedod viņa sievai dzert, bet ja viņš došot tad viņam govis nosprāgšot. Kādā karstā dienā viņa sieva atnākuse pie kamiņa un prasijuse dzert, bet viņš nedevis. Tagad viņa gājuse mājā un viņai bijušas govis nosprāgušas. Nu viņai nebijis piena. Viņa sākuse iet pa citu kūtim un slaukt govis. Pienu viņa pārnesuse mājā un salējuse spainišos. Katrā spainitī ielikuse vienu rupuci un tad nolikuse pagrabā. Kad |
Atšifrēt tekstu |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Karva (Karva, Alsviķu pagasts, Alūksnes novads, LV-4333) | 1922 | Pierakstīšanas laiks un vieta | Ciems |