Teika par Kristīni
Reiz dzīvojuse kāda ragana vārdā Kristīne. Viņai bijis vīrs vārdā Dauguls. Viņš zinājis, ka viņa sieva ragana. Viņš nogājis pie sava kaimiņa un teicis, lai nedod viņa sievai dzert, bet, ja viņš došot, tad viņam govis nosprāgšot. Kādā karstā dienā viņa sieva atnākuse pie kamiņa un prasījuse dzert, bet viņš nedevis. Tagad viņa gājuse mājā un viņai bijušas govis nosprāgušas. Nu viņai nebijis piena. Viņa sākuse iet pa citu kūtīm un slaukt govis. Pienu viņa pārnesuse mājās un salējuse spainīšos. Katrā spainītī ielikuse vienu rupuci un tad nolikuse pagrabā. Kad krējums bijis sakrājies, tad viņa situse sviestu. Reiz viņa aizveduse sviestu uz Rīgu un gribējuse pārdot, bet gadījies kāds vecītis. Viņš paņēmis sviesta spainīti rokā un uzvilcis krustu. Tanīs vietās, kur bijis griezums, sakrājušies asins pilieni. Ta varējuši pazīt raganu sviestu.
#LFK 7, 11, 14
Raganu sviests
14
Mitoloģiskā teika, Ragana, Raganu sviests, K2.1.1. Raganas dzimums – sieviete, K2.2.3. Ragana – precēta sieviete, K6.2.1.1. Ragana zog pienu, K6.1.2. Ragana kaitē kaimiņiem, B 58. Raganu sviests, Piena ragana, K14.11.2.2. Aizsarglīdzekļi vai pretburvestība kaitē raganas saimniecībai – raganas lopi nosprāgst, K7.2.1. Ragana izslauc govis, K14.11.1.1. Ragana pēc buršanas vai pretburvestības lūdz dzert, K14.8.1.1. Aizsargzīme pret raganām – krusts, B 161. Raganai pēc pretburvestības nedod prasīto (Prasa, nedod, saslimst vai nomirst), K6.4.2.3.15. Ragana nobur govis: tās nosprāgst, K14.8.2.11. Aizsargzīmi pret raganām ar sudraba nazi iegriež raganu sviestā, K14.2.12.6. Raganu atpazīst pēc raganu sviesta, K2.5.1. Ļaudis zina, ka persona ir ragana, K14.2.12.6.1. Raganu atpazīst, iegriežot raganu sviestā ar nazi – tas asiņo, K14.9.21. Pēc pretburvestības raganai neko nedrīkst dot, citādi devējam pašam nelaime (saslimst, nomirst pats vai lopi), K7.1.1. Kaitniecisko darbību veic pati ragana (cilvēka izskatā), K6.4.1.1. Ragana kaitē govīm
Latviešu valoda
11
25.01.1923
1922, Karvas pagasts
Alsviķu pagasts, Alūksnes novads
Alsviķu pagasts, Alūksnes novads
Fails
Fails
| Atšifrēja | Inese Tone |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-10-10 13:13:50 |
| Labots | 2015-12-10 15:22:38 |
| Atšifrējums | skaitija uz versts solis, uz versts solis. Velns cilvēku bija aiznesi kadas 25, 000. verstes, par [pa] visam citā pasaules daļā. Pulkstns bija jau 12. naktī gailis ar savu dziedašanu iztrauceja velnu kā viņš cilvēku atstāja. (J. Lorencs) III nod 1922 g. 10, 13Teika par velnu.Vecos laikos kāds zaldats bij nācis no kara mājās. Viņš bij nacis caur pilsētu, un uz kādas ielas, tas bij [bija] iekritis bedrē. Viņš nevareja tikt ārā un viņš sāka kliekt [kliegt]. To bij [bija] izdzirdejis viņš Bodnieks un tas gāja skatīties un redzeja kā zaldats bij pēc iskata [izskata] velns. Bodnieks sabijās un gaja stāstīt citiem. (E. Vilciņš.). III nod 1922 g. (Pats īsti neatmin nostāsta) 11, 14Teika par Kristini.Reiz dzivojuse kada ragana vārdā Kristine. Viņai bijis vīrs vārdā Dauguls Viņš zinajis, ka viņa sieva ragana. Viņš nogājis pie sava kaimiņa un teicis, lai nedod viņa sievai dzert, bet ja viņš došot tad viņam govis nosprāgšot. Kādā karstā dienā viņa sieva atnākuse pie kamiņa un prasijuse dzert, bet viņš nedevis. Tagad viņa gājuse mājā un viņai bijušas govis nosprāgušas. Nu viņai nebijis piena. Viņa sākuse iet pa citu kūtim un slaukt govis. Pienu viņa pārnesuse mājā un salējuse spainišos. Katrā spainitī ielikuse vienu rupuci un tad nolikuse pagrabā. Kad |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Inese Tone |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2019-10-10 13:13:50 |
| Labots | 2015-12-30 20:57:34 |
| Atšifrējums | krējums bijis sakrājies, tad viņa situse sviestu. Reiz viņa aizveduse sviestu uz Rigu un gribejuse pārdot, bet gadijies kads vecitis. Viņš paņemis sviesta spainiti rokā un uzvilcis krustu. Tanis vietas kur bijis griezums sakrājūšies asins pilieni. Ta varejuši pazīt raganu sviestu. (J. Laiva) IV nod 1922 g.12, 15Teika par Lapsu kalnu un Ļauno kalnu.Lapsu kalns atrodās pie mūsu mājas (netāļu no Rēzaka), bet Ļaunais kalns (pie Klungstiem, blakus geografija minetām Ormaņa kalnam, viņam pretim) netālu no lielceļa. Stāsta ka tai pļavā kas atrodas pie Lapsu kalna audzis koks. Reidz velns nodomajis akmeņus audzēt, lai tā cilvekiem nodaritu postu. Viņš pienācis pie (Pidiķu) egles kas vel tagad tur ir redzama (lielceļa malā), nosēdies un domajis kā lai to izdarot. Viņš gājis uz Ļaunā kalna pusi un redzejis ka tur ir ļoti daudz akmeņu, salasijis viņus un nesis uz pļavu stādīt, jo pļavā augusi laba zāle un velns domājis ka ari akmeņi tur labi augšot. Velns nu bijis priecīgs, kad varešot cilvekiem atspītēt, bet domajis kāmēr tie akmeņi izaugšot par kokiem un nesīšot augļus paiešot ilgs laiks. Tad velns piegājis pie koka un sācis (akmeņus) kārt pie zariem. Ta viņš nesis un kāris kāmēr nepalicis neviens (viņam paceļams akmens) uz Ļaunā kalna. Koks audzis un līdz ar to ari akmeņi. Bet Dievam tas nepaticis. Viņš izrāvis koku ar visām saknēm, tā kā visi akmeņi kas tur bijuši, nobiruši uz Lapsu kalna. Kur tas koks izrauts tur palicis purvs un tagad ari ir purvs, ka zāle tur nemaz naaug. Uz Ļaunā kalna ari vel tagad nevar atrast neviena mazāka akmeņa, tik |
| Atšifrēt tekstu |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Tekstā minēta vieta | Pilsēta |
| 2 | Karvas pagasts (Alsviķu pagasts, Alūksnes novads) | 1922 | Pierakstīšanas laiks un vieta | Pagasts |
