Atšifrējums | 1Mātīte meita, bēdz savā alā – mātīte meita, bēdz savā alā – mātīte meita bēdz savā alā! Guli tur līdz pastaras dieniņaj, ne mūžam vairs nerādies un apmierinājies! Iekš tā vārda Dieva Tēva+, Dieva Dēla+, Dieva Svētā Gara+. Amen.
2 Māte, māte, ko tu esi apdomājuse, to tu nedari! Tu esi apdomājuse augstus kalnus kāpt – to tu nedari! Tu esi apdomājuse tālu ciemā iet – to tu nedari! Nāc, nāc mājās, sēdi zelta krēsliņā, guli zelta gultiņā, – kur tevi pats Dievs iestādījis. Iekš tā vārda...
3Māte, māte, māte! Ko tu puksti, ko tu ruksti, ko tu apkārt vazājies! Ieej savās mājās – ko tu klimsti: tav zieda šupulītis – guli, neceļies stāvu, neceļies sēdu – guli, kā kaķīte saringulojusēs, pie saviem bērniņiem; esi mīksta kā vilnas spodzīte, kā pūpēdis!
4Memmiņa, mīļā zelta memmiņa, sēdies zelta krēsliņā – mīksta kā liepiņa, salda kā medutiņš – asins vidū, jūrā dzelzu stabs. Ciets mans vidutiņš kā dzelzis.
5Mīļā Māriņa, svētā Māriņa, stāvi savā vietiņā, guli savā vietiņā! Necilājies, negrozies! Ja tu cilāsies, ja tu grozīsies, nāks trejdeviņiem striķiem, trejdeviņiem pinekļiem – tie tevi tīstīs, tie tevi saistīs. Amen. Mīļā Māriņa, palīdzi (vārdam) grūtās dienās! Dievs Tēvs....
6Māte, māte, veca sieva, guli kā kaķīte, kā pelīte saritinājusēs savā midzenī! Māte māte, sildies sildies, – es tevi sabraukšu ar dzelzu ecēšām, sapīšu dzelzu pinekļiem. |