Vecs vīrs jāj sirmu ēzeli par zīdāja kalniem. Tas ir pats Dievs: samta cepure, samta svārki mugurā, samta cimdi rokā, samta zābaki kājā. Tur viņš nojāj par simtu simtiem ceļiem; tur viņš sakliedz, tur viņš sasauc – tur sanāk visa pasaule veselības. Tur viņš nojāj uz Siliriņu (?) zemi; tur viņš sakliedz, tur viņš sasauc – tur sanāk visa pasaule veselības. Tur viņš pārnes, iedod manam slimajam. Ko tu, mīļais Dievs, man dod ar savu bagātu roku, to ņemu es visu par labu. Tēvs mūsu …
An old man is riding a grey donkey over the "zīdāja" hills. That is God himself: wearing a velvet hat, a velvet coat, velvet mittens, velvet boots. There he rides down hundreds upon hundreds of roads; there he yells, there he calls together – there all the healths in the world arrive. There he rides to the land of "Siliriņi" (?); there he yells, there he calls together – there all the healths in the world arrive. There he brings back, gives to my patient. Whatever you, dear God, give to me with your generous hand, I accept as good. God the Father...
