Atšifrējums | 111Skrej, plusa, dur, plusa, pa sviķu celmu, pa ērkšķa krūmu! Deviņi ērzeļi, deviņi rati, deviņi žīdi – izved tevi uz ceļa jūtīm un sarausta deviņos gabalos. (Deviņas reizes teicams.)
112Plusa, dzirkste, kaula roze, še tu neaudz, še tu nesēdi – še tev Dievs nav vēlējis. Izņīksti, izputi kā vecs pūpēdis, kā vecs mēnesis!
113Dieva māte, mana māte, Jēzus māte – tās visas trīs iet par visu pasaulīt, par visām malu malām, visas melaimes glābdamas un ārstēdamas: dzirksti, vaj krampi, vaj plusu. Tās trīs neņika. Dieva māte, tā stiprā ārste, tā man paglābj. Dieva māte iet par jūru, labā rokā zelta krustu vicinādama; jūru sit, melns akmens – tur viņa (vārds) trīsdeviņas nelaimes.
114Raugu, raugu, ko es raugu? Es priekš (vārda) plusu raugu. Es plusu ar bultu bultēšu, ar bērza vici vicēšu. Nu palīdz man, Dievs Tēvs.... To plusu, Kungs Jēzus Kristus, to nelaimi atņemi!
115Palīdzi nu tu, žēlīgais Dievs un Tēvs, tos mēmos garus kopt un glabāt; ap viņiem dauzās tumšās naktis un gaišās dienās tie nešķīstie velni un gari, tie velna kalpi, kas viņam nodevušies. Palīdzi, tu pats žēlīgais Dievs un Tēvs, tās asins uzspirdzināt; nošķir, tu žēlīgais Dievs un Tēvs, nošķir tās vēja bultas un raganas un asins lāsis, tās spīgaiņas un tos gaisa skrējējus. Amen.
116Glorija, Marija, kas tu par asins jūru un pa deviņām jūrām cauri gājuse! Kad no tā lopa tik tīri iztecētu, kā tīrais avota ūdens – šeit laicīgi un tur mūžīgi. (Bez atpūšanās jāskaita deviņas reizes; pēc trijām reizēm jāsaka amen, pēc sešām amen, pēc deviņām trīs amen.)
117Uguns plusas, zobu tārpus, melnus, baltus, rūsenus – visas plusas Jēzus spēkā – Jēzus vārdā es atņemu tam (vārdam). Izdilsti, tu tārps, kā vecs mēnesis; sakalsti kā purva niedre, un izdēdi kā vecs mironis! Iekš tā vārda....
|