Atšifrējums | 138Dzenis kaļ sausā kokā, – ne tur pumpst, ne tur sāp, ne tur kas ir.139Pelēkas piecas jumpraviņas, pelēks vilnas ērkulītis – ne tam pumst, ne tam sāp, ne tur kas ir; raibais dzenis koka galā – ne tur pumst, ne tur sāp, ne tur kas ir. Dievs Tēvs....
140Melns vīrs sēd uz liepas celma, oša slota; mērc un šļāc, mērc un šļāc, mērc un šļāc, – laj tas pumpums slāpst. Amen.
141Māra atbrauca trīs duliem zirgiem pie (vārda): paņem to nelaimi, to pumpumu, visas tās indeves, tās nelaimes!
142Cērtu kārkliņu, cērtu kārkliņu, cērtu kārkliņu – izauga liepiņa caur ozola saknēm. Laj atzeļ tā cilvēka miesiņas kā liepas lapiņas, laj izņīkst tūskas pumpums, – akmens vārdā.
143Veca vīz', vāver', ceļš kā galds, zaļš kā maurs, elkšņu mietiņš, ozola bluķītis – smīgs, slimība žagaru gubiņā!
144Jēzum sānus pārdūra, – Ūdens asins izskrēja; Velnu ellē iedzina Un to ķēdēs pieslēdza. Laj nu, Jēzu, tava asins un tas ūdens Aizdzen ar šo ļauno garu! Amen.
145Liels vīrs nāk pa kalnu, dzelzu ecēšu nesējiņš. Ko viņš ecēs? To rozi. Laj Dievs tas Tēvs viņam palīdz! (Šie vārdi sakami kamēr uz kāda zila papīra krustus un strīpas velk. Papīrs kaitīgam pantam apsienams.)
146Trīs vīri brien pa jūru (v. pa Daugavu), visiem rozes rokā. Visas visas iekrita jūrā, noslīka, pazuda, izklīda, iegrima dibenā – zilā, sārkanā, baltā; citas dažādas, – savītušas, sakaltušas kā tabaka lapa***). Jūrā trejdeviņi kalēji, trejdeviņi āmari, trejdeviņas laktas: tie viņas sakals, tie viņas sasitīs, tie viņas sakapās trejdeviņiem zobeniem – izņīka, izputēja visas kā vecs mēnesis, kā vecs pūpēdis. Dievs Tēvs...... |