Trīs vīri brien pa jūru (v. pa Daugavu), visiem rozes rokā. Visas visas iekrita jūrā, noslīka, pazuda, izklīda, iegrima dibenā – zilā, sārkanā, baltā; citas dažādas, – savītušas, sakaltušas kā tabaka lapa***). Jūrā trejdeviņi kalēji, trejdeviņi āmari, trejdeviņas laktas: tie viņas sakals, tie viņas sasitīs, tie viņas sakapās trejdeviņiem zobeniem – izņīka, izputēja visas kā vecs mēnesis, kā vecs pūpēdis. Dievs Tēvs...
Three men are wading in the sea (or in the Daugava), all with roses in their hands. All, all of them [the roses] fell into the sea, drowned, disappeared, scattered, sank into the depths – the blue, the red, the white; others different – wilted, dried up like a tobacco leaf***). In the sea are three-times-nine blacksmiths, three-times-nine hammers, three-times-nine anvils: they will forge them [the roses], they will hit them, they will chop them up with three-times-nine swords – they [the roses] all perished, withered away like an old moon, like an old puffball. God the Father...
#FMP 1, 146
Материалы по этнографии латышского племени. Труды этнографического отдела
Latviešu etnogrāfiskie materiāli
146
Latviešu valoda, Krievu valoda
Skrunda
Skrunda, Kuldīgas novads,
Skrunda, Kuldīgas novads,
Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa
1881, Maskava
Moscow, Russia
Moscow, Russia
Fails
Fails
| Atšifrēja | Madara Āriņa |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2019-10-21 16:40:02 |
| Labots | 2019-10-24 13:08:44 |
| Atšifrējums | 138Dzenis kaļ sausā kokā, – ne tur pumpst, ne tur sāp, ne tur kas ir.139Pelēkas piecas jumpraviņas, pelēks vilnas ērkulītis – ne tam pumst, ne tam sāp, ne tur kas ir; raibais dzenis koka galā – ne tur pumst, ne tur sāp, ne tur kas ir. Dievs Tēvs....140Melns vīrs sēd uz liepas celma, oša slota; mērc un šļāc, mērc un šļāc, mērc un šļāc, – laj tas pumpums slāpst. Amen.141Māra atbrauca trīs duliem zirgiem pie (vārda): paņem to nelaimi, to pumpumu, visas tās indeves, tās nelaimes!142Cērtu kārkliņu, cērtu kārkliņu, cērtu kārkliņu – izauga liepiņa caur ozola saknēm. Laj atzeļ tā cilvēka miesiņas kā liepas lapiņas, laj izņīkst tūskas pumpums, – akmens vārdā.143Veca vīz', vāver', ceļš kā galds, zaļš kā maurs, elkšņu mietiņš, ozola bluķītis – smīgs, slimība žagaru gubiņā!144Jēzum sānus pārdūra, –Ūdens asins izskrēja; Velnu ellē iedzina Un to ķēdēs pieslēdza. Laj nu, Jēzu, tava asins un tas ūdens Aizdzen ar šo ļauno garu! Amen. 145Liels vīrs nāk pa kalnu, dzelzu ecēšu nesējiņš. Ko viņš ecēs? To rozi. Laj Dievs tas Tēvs viņam palīdz! (Šie vārdi sakami kamēr uz kāda zila papīra krustus un strīpas velk. Papīrs kaitīgam pantam apsienams.)146Trīs vīri brien pa jūru (v. pa Daugavu), visiem rozes rokā. Visas visas iekrita jūrā, noslīka, pazuda, izklīda, iegrima dibenā – zilā, sārkanā, baltā; citas dažādas, – savītušas, sakaltušas kā tabaka lapa***). Jūrā trejdeviņi kalēji, trejdeviņi āmari, trejdeviņas laktas: tie viņas sakals, tie viņas sasitīs, tie viņas sakapās trejdeviņiem zobeniem – izņīka, izputēja visas kā vecs mēnesis, kā vecs pūpēdis. Dievs Tēvs...... |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | Madara Āriņa |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2019-10-21 18:01:55 |
| Labots | 2019-10-24 13:08:23 |
| Atšifrējums | 147Sieva sēd pakalnā, trejdeviņi kamoli vācelē. Rit kamoli, lūst kalni, rit pakalnē. Sieva sēd pakalnē, trejdeviņi kamoli vācelē: melni kamoli, zili kamoli, raibi kamoli, sārkani kamoli, balti kamoli. Rit kamoli, lūst kalni, rit pakalnē. – Tik mīksts laj paliek kā pūpēdis! (Šie vārdi trejdeviņas reizes teicami.) Dievs Tēvs.....148(Uzliec uz silu papīru melnas vilnas slipsni, uzkasi krītu, saliec rokas un, noliecies uz papīru, skaiti deviņas reizes bez apstāšanās šos vārdus:)Sieva sēd kalnā, deviņas rozes rokā – sešas košas, trīs novītušas; sieva slīkst jūrā, noslīkst ar visām. 149Rožu sieva iet pa ceļu, rožu kule mugurā; viņaj tās rozītes, man tā veselība. Tas cilvēks laj paliek kā bijis!150Trejdeviņi jūras ūdeņi, trejdeviņi jūras akmeņi – Dievs Tēvs...... – izplūkā, izspārda šo svētu rozi, šo svētu vainu no (vārda) miesām, no viņa kauliem. (Trīsreiz teicams.)151No tām trejdeviņām vainām – Dieva Tēva....., kas pie tā cilvēka, pie akmeņa, pie suņa, pie koka – deviņas, astoņas, septiņas....., viena, nevienas. Amen.152Es zinu trejdeviņas rozes, jeb visas trejdeviņas es zinu, jeb visas trejdeviņas es māku, jeb visas trejdeviņas es izdarīšu. Iekš tā vārda.... Viena, divas, trīs...., deviņas rozes; deviņas, astoņas, septiņas....,viena roze; viena, divas, trīs...., deviņas rozes. (Pirmo pusi vēl reiz sacīt.)153Man bij deviņas rozes rokā, – astoņas, septiņas, sešas, piecas, četras, trīs, divi, viena, – neviena.154Dievs Tēvs, Dievs DĒls, Dievs sv. Gars – kas pie cilvēka, pie sūnas un pie koka – deviņi, astoņi, septiņi..., viens, – saule, zeme, debesis, zvaigznes, mēnesis. Dievs, Dieva sv. Gars, palīdzi man to cilvēku paglābt un tās sāpes noņemt! Jēzus gāja jūrā, savā laikā, trīs rozes nesa rokā, tās slimības viņš iemeta jūrā, to veselo viņš atstāja pie manim un pie Marijas. Palīdzi man to paglābt un tās sāpes noņemt! Amen, amen, amen.155Saule, debesis, zeme, zvaigznes, Dieva Dēls, Svētais Gars, palīdzi man to cilvēku paglābt un tās sāpes noņemt! Mans Jēzus gāja jūrā, trīs rozes nesa rokā; tās slimības rozi iemet jūrā, to veselo atstāj pie manim. Marija māte, Jēzum palīdzi,man to cilvēku paglābt, tās sāpes atņemt+. Amen. |
| Atšifrēt tekstu |
