| Atšifrējums | 156Trīsdeviņas rozes – trīs; tā pirmā pa ceļu (vēl reiz, vaj divi reizes) tāļu projam; tā otrā uz debesi; tā trešā – laj izput, laj izņīkst kā rīta salna pret sauli.
157Zila roze, balta roze, sārkana roze – izput, izņīkst kā rīta salna, kā vecs mēnesis, kā saulītes ēna.
158Trīs svētas rozes: viena auga, otra plauka, trešā vīta.
159Trīs rozes iet pa ceļu: divi dziedinamas, trešā žūst. (Trīsreiz teicams.) Dievs Tēvs....
160Trīs rozes brauc pa jūru: viena bija balta, otra zila, tā trešā bija itin sārkana. Pestītājs dzenāja un sacīja: "Jūs rozes, izņīkstat no tā cilvēka!"
161Uz tā vārda mūsu Kunga Jēzus Kristus es piesaku tev, tu kaitīgā roze (v. kaulu sāpe), kā tev būs atstāties un bēgt no šā kalpa (v. kalpones), kuru sauc (vārds). Amen. Iekš tā vārda.....
162Sešas rozes no jūras izceļās: viena smadzeņu, otra zobu, trešā dzīslu, ceturtā tērauda, piektā kaulu, sestā melna. Kur es viņas likšu? Es viņas likšu trejdeviņu eņģeļu spēkos un trejdeviņu vārtu stabos: tur šķies viņas. Nāc, eņģel, tie tev pērs, nu tie tev šautīs! Izdilsti kā vecs mēnesis, sakalsti kā purva niedre un izdēdi kā vecs mironis. Iekš tā vārda.... (Trejdeviņi amen.)
163Jēzus brauca pa jūru, trejdeviņas sāpes rozes rokā: viena pazūd, otra aizskrēj, trešā izkūst – trejdeviņas laj izņīkst kā vecā mēneša vieta, kā linu pīslis, kā cūkas s...., kā pūpēža puteklis!
164Mūsu Kungs Jēzus Kristus gāja jūrā, četras rozes nesa rokā: tā pirmā zila, tā otrā melna, tā trešā sārkana, tā ceturtā tērauda. Kur es viņas likšu? Es viņas likšu trejdeviņu eņģeļu spēkos, trejdeviņu vārtu stabos: tur šķies viņas. Nāc, enģel', tie tev pērs, tie tev šautīs! Izdilsti kā vecs mēnesis, sakalsti kā purva niedre, izdēdi kā vecs mironis! (Trejdeviņi amen.)
165 Dievs mūsu Kungs gāja pa jūru; Jēzus gāja tam pakaļ un nesa trīs rozes: viena bija zila, otra sārkana, trešā melna. Jēzus māte, Marija, sacīja: "Jēzus, tu Dieva Dēls, saki laj tās rozes izput kā dūmi gaisā, kā migla un kā rīta rasa vējā". Iekš tā vārda..
166Jēzus brien pa jūru, trīs rozes rokā: viena izkrita, otra pazuda, trešā izņīka – ne pie cilvēka, ne pie lopa, – dziļā purva ellē, kur neviens neiet iekšā. Iekš tā vārda....
|
|---|
