| Atšifrējums | 167Jēzus brien pa Daugavu, divi zelta rozes rokā: viena slīkst, otra izņīkst. Atstāj, tu ļaunais gars, tu esi to cilvēku samaitājis! Dievs dod tam Svētam Garam vietu – iekš tā vārda...., tam ļaunam no viņa atstāt, kas viņu samaitājis! Dievs laj sūta savu Svētu Garu un pavēl iekš to cilvēku ieiet, – un laj viņam palīdz tas Trīsvienības Dievs, kas viņu radījis, Dieva Dēls, kas viņu pestījis un Sv. Gars, kas viņu svētījis – tā Trīsvienība laj tam cilvēkam palīdz!
168Mūsu Kungs Jēzus gāja pa ūdeni un pa zemi; tam bija trīs rozes labajā rokā. Tā viena novīta, otra izņīka, trešā pazuda.
169Jēzus gāja pa uguni, nesa trīs rozes rokā; tā viena sprāga, tā otra zuda, tā trešā mira. Tā tev nu ar, roze, jāzūd! Iekš tā vārda....
170Kristus iet pa ceļu, trīs rozes rokā: viena sārkana, otra zila, trešā balta; kuru viņš metīs zemē, to es paglābšu. (Trīsreiz teicams.)
171Dievs Tēvs, Dievs Dēls, palīdzi man! Mūsu Kungs Jēzus Kristus gāja pie Jāņa, trīs rozes bija viņam labā rokā: tā viena noslīka, tā otra sadega, tā trešā pazuda; tā viena pazuda, tā otra sadega, tā trešā noslīka. Tā tev aridzan vajaga pazust! – Iekš tā vārda.... Amen.
172 Jēzus sēd pie krusta, trīs rozes rokā: zila, sārkana, balta. Tur tās apraka, tur viņas izņīka. Tā laj izņīkst visas rozes no tā cilvēka miesām! Iekš tā vārda....
173Jēzus brien pa smilktīm, zobens sānos. Visas rozes nākat Jēzum preti: zilā, sārkanā, baltā – visām kaklus nocirtīs, kā dūmi izkūpēs, kā pūpēdis izputēs. (Trīsreiz teicams.)
174Jēzus iet pa smilkšu kalnu, trejdeviņas rozes rokā: devinas sārkanas, deviņas zilas, deviņas baltas. Laj izput visas rozes kā vējš izputina smilkšu kalnu! Dievs TĒvs.....
175Mūsu Kungs Jēzus Kristus gāja caur visu zemi un ņēma deviņas rozes, deviņas uguns liesmas savās rokās un izdzēsa elles uguni ar savu roku un sacīja: Laj tās nezeltu, nepamptu, netvīktu, nedurtu un ari nesvīstu! Tām vajaga pāriet kā dūmiem no jumta, kā līķim iekš kapa, kā rasaj no zāles! Iekš tā vārda....
176Kungs Jēzus Kristus nobrauca no augstām debesīm, trīs rozes rokā – sārkana, zila, balta: sārkanā iekrita jūrā, zilā nokrita zemē, baltā – lādies, lādies, lādies – zvērē, zvērē, zvērē – iznīkst kā dūmi gaisā, izput kā vecs pūpēdis, izdēd kā bērzu lapa.
|
|---|
