Reiz Latgalē vienās mājās zaldāts ir sēdiņos. Tur šo saimniece vai badā mērdē, vai, bet zaldāts tāds švakāks vien paliek. Kaprālis prasa, kas šim esot, vai koste slikta. – Nē, neesot vis. Bet kaprāļam galvā savi niķi. Tas māca zaldātu, lai vakarā guļot uz krāsns, lai liekoties aizmidzis, bet paliekot nomodā. Saimniece iešot nakti pie viņa ar iemauktiem. Tad lai viņš trūkstoties augšā, ātri ķerot iemauktus un sakot: "Prū, prū, būsi laba ķēvīte!" Un lai grūžot iemauktus pašai saimniecei galvā. Labi – zaldāts tā arī izdara. Kā iemaukti galvā, tā saimniece pārvēršas par ķēvi, sirmu un skaistu. Nu zaldāts aizjāj uz krogu. Ieiet iekšā un dzer ar citiem. Ķēve visu dienu pie slitas salst. Zaldāts arī citiem visu to joku pastāsta. Pavakarē aizjāj uz kalēju. Tur ķēvei katru kāju apkaļ ar piecas mārciņas smagu pakavu. Nu jāj mājās. Saimnieks brīnās, kur šis tik skaistu ķēvi ņēmis. Pagalmā zaldāts rauj ķēvei apaušus nost un saka: "Prū, prū, būsi laba saimniece!" Tā ķēve paliek par saimnieci, kura nu kā mežons ar pakaviem pie rokām un kājām. Saimniece lūdzas, lai ņemot pakavus nost. Nedarīšot vairs tā, neburšoties. – Nē, nē. Nu, kad tā, tad labi. Zaldāts uzmauc iemauktus atkal saimniecei galvā. Tā pārvēršas par ķēvi. Tad aizjāj pie kalēja, kas noplēš pakavus. Nu, mājās pārjājis, noņem apaušus un palaiž saimnieci brīvā.
#LFK 2, 353
353
Mitoloģiskā teika, Tautas gudrība un leksika: vietu vārdi, Burt, burties, K2.1.1. Raganas dzimums – sieviete, K2.3.1. Ragana – saimniece, K6.6.5.1. Ragana pārvērš puisi par zirgu, B 345/1. Apkaltā ragana, K3.3.1.4. Ragana zirga vai ķēves izskatā, K14.4.9. Raganu zirga izskatā apkaļ ar pakaviem, K14.4.11. Raganu pārvērš par zirgu, uzmetot tai apaušus, K6.6.15. Ragana jāj uz puiša, kas pārvērsts par zirgu
Latviešu valoda
Vidus dialekts
1925, Dzelzavas pagasts
Dzelzavas pagasts, Madonas novads
Dzelzavas pagasts, Madonas novads
Fails
Fails
| Atšifrēja | DainisP |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2017-03-19 15:31:21 |
| Labots | 2017-03-19 15:38:13 |
| Atšifrējums | 89, 352Kādā vakarā Jumurdas kucieram lielskungs iedod vēstuli, kas otrā rītā jānodod Rīgā, līdz kurienei vairāk kā simts verstis. Iedod arī naudu, ko pirkt jaunu zirgu, ja viens krīt. Bet rītā katrā ziņā jatiek Rīgā. Kucieris gan nobēdājies – kā lai tādu gaisa gabalu vienā naktī nojāj. Bet ko darīsi – kungs vēļ. Jāj, jāj. Jau ir pie Ērgļu baznīcas. Te no baznīcas iznāk baltās drēbēs cilvēks un uzmetas uz zirga. Vairāk kucieris ar nekā nezina. Tikai rītā pamostas Baltā krogū pie Rīgas. Bet kur nu zirgs? Meklē, bet laukā nav. Iet stadulā. Redz zirgu pie pilnas auzu siles. Nu kucieris nodod vēstuli un jāj atpakaļ. Pa priekšu brauc latgalieši. Tiek pret to vietu, kur baltais uzkāpis zirgā. Te kučieris ierauga kaut ko spīdam. Latgalieši gan neko neredz. Kučieris nokāpj no zirga un atrod spožu dalderi. Kucieris to glabā visu mūžu kā laimes dalderi.90, 353Reiz Latgalē vienās mājās zaldāts ir sēdiņos. Tur šo saimniece vai badā mērdē, vai, bet zaldāts tāds "švakāks" vien paliek. Kapralis prasa, kas sim esot, vai "koste" slikta. – Nē, neesot vis. Bet kapraļam galvā savi niķi. Tas māca zaldātu, lai vakarā guļot uz krāsns, lai liekoties aizmidzis, bet paliekot nomodā. Saimniece iešot nakti pie viņa ar iemauktiem Tad lai viņš trūkstoties, un atri keŗot iemauktus, un sakot: "Prū, prū, būsi laba ķēvīte!" Un lai grūžot iemauktus pašai saimniecei galvā. Labi – zaldāts ar izdara tā. Kā iemaukti galvā, tā saimniece pārvēršas par ķēvi sirmu un skaistu. Nu zaldāts aizjāj uz krogu. Ieiet iekšā un dzeŗ ar citiem. Ķēve visu dienu pie slitas salst. Zaldāts arī citiem visu to joku pastāsta. Pavakarē aizjāj uz kalēju. Tur ķēvei katru kāju apkaļ ar 5 mārciņas smagiem |
| Atšifrēt tekstu |
| Atšifrēja | DainisP |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2017-03-19 15:41:41 |
| Labots | 2017-03-19 15:48:06 |
| Atšifrējums | pakavu. Nu jāj mājās. Saimnieks brīnās, kur šis tik
skaistu ķēvi ņēmis. Pagalmā zaldats rauj
ķēvei apaušus nost un saka: „Prū, prū,busi laba saimniece!” Tā ķēve paliek par
saimnieci, kuŗa nu kā mežons ar pakaviem pie rokām un kājām. Saimniece lūdzas,
lai ņemot pakavus nost. Nedarīšot vairs tā, neburšoties. – Nē, nē. Nu ka tā,
tad labi. Zaldāts uzmauc iemakus [iemauktus] atkal saimniecei galvā. Tā
pārvēršas par ķēvi. Tad aizjāj pie
kalēja, kas noplēš pakavus. Nu mājās pārjājis, noņem apaušus un palaiž
saimnieci brīvā.91, 354Kaimiņos dzīvojušas 2 saimnieces – viena burve, otra nē. Burvei piena vai cik, bet otrai saimniecei tāda šļakstīte vien. Nabaga saimnieces mājā bijuši zaldāti sēdiņos. Tiem saimniece stāsta savu likstu. Kāds zaldāts noprot, ka otras mājas saimniece ragana. Lūkos to novaktet. Nakti zaldāts guļ uz kūts augšas pie salmu cauruma. Uzreiz ap pusnakti dzird, ka kūtī viens ienāk un saka:Labvakar gotiņas, Vai gaidījā [gaidījāt] Kočiņas Ar liepas spainīti, Ar oša ķipīti? Zaldāts atri pa caurumu kūtī. Uzrauj špičku un aizdedzina sveci. Izmeklē visu kūti, bet nekā – neviena nav. Te ierauga vienu govi stāvam, otru – gulam. Stāvētāja uztaisījusi gulētājai uz krustiem. Zaldāts sagrieza mēslus ar zobenu un norauš zemē. Rītā otras mājas saimniece atrasta beigta. Zaldāts viņas garu nomušijis. Saimnieks gan žēlojies, vai tad citādi nevarējis. Bet krievs noteicis: Nu, tāda gala vajag, kas otru ēd. 92, 355Gars ir tas, ko Dievs no sevis izpūtis92, 356Dvēsele – cilvēka domas. |
| Atšifrēt tekstu |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Latgale (Latgale) | (Nav norādīts) | Tekstā minēta vieta | Reģions, apgabals |
| 2 | Dzelzavas pagasts (Dzelzavas pagasts, Madonas novads) | 1925 | Pierakstīšanas laiks un vieta | Pagasts |
