#LFK 2, 76, 343
Gulbītis, Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads

Atšifrēja | DainisP |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2017-03-17 15:05:58 |
Labots | 2017-03-17 15:10:51 |
Atšifrējums | 75, 342Gailītis un vistiņa.Pasaka Gailītis un vistiņa gājuši riekstot. Te uz vienu reizi vistiņa, kožot riekstus, aizrijusies ar riekstu kodolu. Gailītis aizsteidzies uz aku pēc ūdens, bet aka nav devusi un atteikusi, lai dabūjot no brūtes sarkanu bantīti, tad ūdeni dabūšot. Nu gailītis aizgājis pie brūtes pēc bantītes, bet pēdējā nav devusi, - lai atnesot no abeles sarkanu abolu, tad prasīto dabūšot. Nu gailītis steidzies uz ābeli, no kuŗas dabūjis sarkanu abolu, kuŗu aiznesis brūtei. Brūte iedevuse sarkano bantīti, nu gailītis steidzies laimīgs atpakaļ uz aku, no kuŗas dabūjis ūdeni, lai nestu to vistiņai, ko nodzerties. Kad gailītis piesteidzies pie vistiņas ar rieksta čaulā iesmeltu ūdeni, vistiņa bijusi jau beigta. Nu gailītis sadabūjis ratiņus, kuŗos iejūdzis pelīti, lai aizvestu vistiņu uz kapsētu. Uz kapsētu braucot, ceļš vedis par upīti, pār kuŗu nav bijis tilta. Gailītis sadabūjis ogli, salmiņu un pagatavojis tiltu, likdams ogli par siju un salmiņu par laipu. Braucot pāri, tilta sabrucis, visi trīs iekrituši upītē un noslīkuši. 76, 343Es stāv uz augsta kalnaUn skatos jūŗiņā, Tur redzu kuģi peldam, Uz kuŗa bij trīs brāļi. Tas jaunākais no viņiem, Tas devʹ man zelta gredzenʹ Un sacīja uz man: „Ak, meitiņ, tik smuka, Kaut būtu bagāta; Priekš manas augstas kārtas Tu esi nabaga.” „Ja nabadzīte esmu. Ja bagātības nav, Tad klosterī es iešu, Palikšu debess brūte!” Un klosterī aizgāja Kā apņēmusies bij. Tas kungs to dabūjs zināt, Tad sāpēja tam sirds. Un klosterī aizgājis, Pie durvīm klaudzina: „Lai nāk tā jaunā meita, Kas vakar ieņemta.” „Kas vienreiz te ir iekšā, Tas ārā nevar tikt!” „Ja viņa ārā nenāks Tad klosteris sāks degt.” |
Atšifrēt tekstu |

Atšifrēja | DainisP |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2017-03-17 15:12:31 |
Labots | 2017-03-17 15:20:51 |
Atšifrējums | „Vai klosterʹ dedzināsi, Šo skaisto dievanamʹ; Pirms tu šo grēku dari, Lai viņa ārā iet.” Tie iedeva tai rokā To zelta biķeri. „Pirms tu ar viņu runājʹ Dod viņam nodzerties.” Tā iet ar pilnu gaitu, Ar baltām kleitītēm Un pilda savu gaitu, Ko apņēmusies bij. „Tev vēlu labu laimi Un mieru sirsniņai. Kas jūs šeit atsūtījis, Kas devis brīvībʹ jums?” Tā deva viņam dzerti Ar savu rociņu; Pēc divpadsmitām stundām Tas beidz sev dzīvību. Ar savu sudrabʹ nazi Tā viņam kapu rok, Ar savām baltām rokām Tā viņu kapā liek, Ar savu jauku balsi Dzied bēru dziesmiņas. Ak skatiet, jauni puiši, Te guļ viens bagāts kungs, Kas kāro naudʹ un mantu, Tam mīlestības nav. Teicēja: Anna Patjank, 83.gadi veca, dzimusi Lizumā, jau kādus 50 gadus dzīvo Jaungulbene, tagad J. Gulbenes „Gulbīši”. 78, 344Es stāv uz augsta kalnaUn skatos jūriņā, Tur redzu kuģi peldam, Uz kuŗa bij trīs brāļi. Tas jaunākais no viņiem, Tas devʹ man zelta gredzenʹ Un sacīja uz man: „Ak, meitiņa, tik skaista, Kaut būtu bagāta; Priekš manas augstas kārtas Tu esi nabadze.” „Lai esmu nabadzīte Kam nav vis bagātības, Tad iešu es uz klosteri Un palikš debess brūte.” Tad rītā pulksten piecos Viņš sāk jau zirgu kalt, Uz vakar pulksten piecos To zirgu man atved. Es jāšu uz to meitiņ, Kas vakar ieņemta. Kad dajāju pie klosterʹ, Pie durvīm klauvēju Tad iznāca pats klosters Ar seju briesmīgu. Tas uz man bargi sauc: „Kam klauvē tu jau še?” Lai nāk tā meitiņ ārā, Kas vakar ieņemta, Ja viņa ārā nenāks Tas klosteris sāks degt. ”Vai klosteri dedzināsi, Šo svēto dieva namʹ.” Tad iznāca tā ārā Ar baltu kleitiņu. Tai mati bij nogriezti Kā vienai eņģelei |
Atšifrēt tekstu |
Kartes leģenda
# | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Gulbītis (Gulbītis, Jaungulbenes pagasts, Gulbenes novads) | 1925 | Pierakstīšanas laiks un vieta | Ciems |